Gadu no gada Līgo svētku galdu papildina ķimeņu siers, ko pieņemts uzskatīt par īsti latvisku produktu. Jautājums, kādēļ tieši tam izsenis ir tik īpaša vieta uz Jāņu galda, nodarbinājis ne vienu vien cilvēku. Kā radusies tradīcija ēst sieru Jāņos?
Izrādās – pētnieki atraduši pamatojumu, kā izveidojusies šī gardā un pasaules kontekstā neparastā tradīcija ēst sieru vasaras saulgriežos. Viens no svarīgākajiem iemesliem – tā ir daļa no mūsu identitātes.
”Jāņu siers pieder pie latviešu tautas tradīciju senākā slāņa. Siera gatavošanu un ēšanu apvij rituāli, kas cēlušies dziļā pagātnē. Šo rituālu pamatā bija lopkopības svarīgā nozīme seno latviešu saimniecībā. To noteica Latvijas dabas apstākļi, piejūras mitrais klimats, bagātīgas pļavas un ganības upju ielejās un ezeru ielokos. (..) mūsdienās Jāņu siers ieguvis jaunu kvalitāti, tas kļuvis par nacionālās identitātes vērtību, spilgtu un populāru latviešu kultūras reprezentācijas simbolu saskarsmē ar citām tautām.” raksta L. Dumpe grāmatā “Jāņu siers”. (L. Dumpe. Jāņu siers. Rīga, 2004, 19.lpp)
Kādēļ vēl siers ir tik īpašs?
1.Siers ir veselīgs. Mūsu platuma grādos saules ir mazāk (nekā, piemēram, Spānijā, Itālijā vai Grieķijā), tādēļ piena produktiem jau izsenis ir bijusi loma labas veselības uzturēšanā. Siers satur kalciju un tik svarīgo vitamīnu D, kas palīdz stiprināt imūnsistēmu. Vairākas no tajā esošajām aminoskābēm (triptofānu, lizīnu un leicīnu) ir neaizvietojamas, un cilvēka organisms tās nesintezē. Siers ir veids, kā tās dabīgi uzņemt. Uztura speciālisti norāda – kopā ar augļiem vai dārzeņiem tas veido lielisku olbaltumvielu, vitamīnu un šķiedrvielu kombināciju.
2.Vietējs produkts. Jāņu tradīcijas pārsteidz ārzemju viesus. Siers ar ķimenēm ir īpaši Latvijai raksturīgs produkts. Nav noslēpums – katras zemes iedzīvotājiem vislabāk atbilst un veselīgāki ir tie produkti, kas audzēti vai ražoti konkrētajā reģionā.
3.Siers ir garšīgs! Sieram piemīt “umami” garša. Tā ir piektā oficiāli atzītā pamatgarša pēc saldas, skābas, sāļas un rūgtas garšas. To atklāja Ikeda Kikunae (1864-1936), Tokijas Impēriskās universitātes ķīmijas profesors. Tulkojumā no japāņu valodas “umai” ir “garšīgs” un “mi” – “garša, kam ir ilgstoša pēcgarša”. Arī ķimenes ir vietēja, Latvijas dabā, savvaļā plaši sastopama garšviela, kas ir daļa no iepriekšējo gadsimtu gaitā izveidojušās tradicionālās garšas izjūtas. Lai gan ķimeņu daudzums sierā, piemēram, Trikata “Jāņu priekā”, ir tikai 1.2% ķimeņu, to garša ir izteikti jūtama.
4.Tradīciju turpinājums. No piena un biezpiena darītais siers sevī glabā ārkārtīgi senas uztura tradīcijas. ”Latviešu zemnieki taisīja sieru no biezpiena – t.s. skābpiena sieru, kurš tiek uzskatīts par senāko siera veidu Eiropā.” (L. Dumpe. Latviešu tradicionālais uzturs. // Latvija un latvieši. Rīga, 2013, 320.lpp)
5.Simbolisks, īpašs ēdiens. Sieru var jau ēst arī citā laikā, tomēr senatnē (līdz pat 19.gs. vidum) govis diendienā deva salīdzinoši maz piena. Un tikai vasaras viducī, kad bija visleknākās pļavas un visvairāk barības, govīm bija tik daudz piena, lai pietiktu sieram. Apaļš vai daudzstūrains, dzeltens vai blāvi dzeltens siera ritulis simbolizē sauli un ar to saistītos ritus.
6.Ciemakukulis. Siers kā vērtīgs (gan uzturvērtības, gan tā gatavošanā patērētā laika un darba ziņā) produkts laika gaitā ieguvis ciemakukuļa jeb dāvanas nozīmi. Tieši tādēļ ķimeņu siers – pašu taisīts vai Latvijā ražots – var būt ideāla dāvana saimniekam vai namamātei Līgo svētkos.
“Ticējums vēsta – ja Jāņos ēd sieru, tad arī govīm vairāk piena. Apaļais saulgriežu siers ir viena no senākajām tradīcijām, kas liecina, cik mūsu cilvēkiem svarīga bijusi zeme, lopkopības un piena tradīcijas,” saka Trikata sierzinis Renārs Tumens. “To, ka sieram ir simboliska nozīme Latvijas virtuvē, apliecina arī mūsu ikgadējā pieredze, gatavojot sezonālo produktu “Jāņu prieku” – sieru ar ķimenēm. Jūnijā tas nopietni konkurē ar citiem sieriem, norādot ka cilvēki vēl joprojām tur vērtē saulgriežu galda tradīcijas. Mums ir īpaši svētki, tradīcijas un rituāli – varam lepoties!”
“Atkārtojot ilgstoši pārmantotas, ritualizētas darbības mēs turpinām uzturēt saikni ar iepriekšējo paaudžu izveidoto vērtību sistēmu,” papildina etnoloģe, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Anete Karlsone.
Raksta tapšanā konsultējusi etnoloģe, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Anete Karlsone, kā arī izmantoti uztura pētnieces Lindas Dumpes izteikumi.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
