Krievijas aizsardzības ministra paziņotais jauns Krievijas upuru skaits Ukrainā ir ļoti aizdomīgs un, iespējams, dezinformācija
Šajās dienās Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sacīja, ka kopš viņa valsts februāra beigās iebruka kaimiņvalstī, Ukrainā gājuši bojā nedaudz mazāk par 6000 Krievijas karavīru.
“Līdz šim mūsu zaudējumi ir 5937 cilvēki,” Šoigu citēja Krievijas valsts raidorganizācija RT 21. septembrī, dienā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par “daļēju mobilizāciju”, kuras laikā 300 000 rezervistu un citu Krievijas pilsoņu, kuriem pienākas veikt militāro dienestu, “pulcēties rindās”, lai turpinātu karu.
Šis Krievijas Federācijas aizsardzības ministra nepatiesais apgalvojums, kas sagroza reālus datus, ir aprakstīts projekta Polygraph pētnieciskajā materiālā – Amerikas Balss izveidotajā interneta resursā, lai nepieļautu melu un propagandas izplatīšanos pasaules medijos un sociālajos tīklos.
Šoigu sniegtais skaitlis nevar būt patiess, pamatojoties uz daudzajiem Rietumu izlūkdienestu, Ukrainas un neatkarīgo analītiķu novērtējumiem, kuri cieši seko kaujām.
Ukrainas amatpersonas norāda uz aptuveni 10 000 bojāgājušo Ukrainas pusē. Protams, visi ārējie vērtējumi ir pakļauti nenoteiktībai un minējumiem, ņemot vērā notiekošo karadarbību. Taču Krievijas skaitļi izskatās daudz zemāki un neatbilst Putina mobilizācijas mērogiem.
Šoigu apgalvo, ka ir nepieciešams papildu personāls, lai “noturētu frontes līniju” Ukrainā. Taču, ja septiņu mēnešu laikā Ukrainā gājuši bojā tikai 5937 Krievijas karavīri, kāpēc gan aicināt viņu vietā 50 reizes vairāk jaunu?
Iepriekš Krievija apgalvoja, ka karš norit pēc plāna un mobilizācija nebūs nepieciešama. Tomēr septembra sākumā negaidīta Ukrainas ofensīva pagrūda Krievijas spēkus uz ziemeļaustrumiem no Harkivas, divu nedēļu laikā atbrīvojot tūkstošiem kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas.
Šoigu nenosauca ievainoto skaitu, taču sacīja, ka “vairāk nekā 90% atgriezās dienestā”.
Ko citi avoti saka par zaudējumiem?
Balstoties tikai uz datiem no atklātajiem avotiem, BBC ziņoja, ka no 24.februāra līdz 16.septembrim Ukrainā gājuši bojā 6476 Krievijas karavīri un virsnieki. Bet, lai gan tas ir tuvs Krievijas rādītājam, BBC ir pievienojusi svarīgu brīdinājumu: tā ņēma vērā tikai apstiprinātos ziņojumus par nāves gadījumiem, ko Krievijas Federācijā sniegušas valdības aģentūras un plašsaziņas līdzekļi, un tāpēc tas, iespējams, neatspoguļo patieso skaitu.
“Katru nedēļu mēs atrodam jaunus pierādījumus par Krievijas militārajām bērēm, kas notiek dažādās vietās Krievijā, par kurām vietējās varas iestādes neziņo,” sacīja BBC. Televīzijas un radio kompānija nonāca pie secinājuma, ka, visticamāk, bojāgājušo Krievijas karavīru skaits ir 1,5 reizes lielāks – aptuveni 10 000 cilvēku.
Vairāku Rietumu valstu aizsardzības ministrijas un izlūkošanas aģentūras publicēja augstākas aplēses.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs admirālis Entonijs Radakins jūlija vidū paziņoja, ka, pēc viņa teiktā, Ukrainā nogalināti un ievainoti aptuveni 50 000 Krievijas karavīru un iznīcināti aptuveni 1700 tanki.
Izmantojot tradicionālo ievainoto un mirušo attiecību karu laikā aptuveni 3 pret 1, tas nozīmētu, ka jūlija vidū bija miruši 12 500 krievu karavīru. Labākā militārā medicīna pasaulē ir uzlabojusi šo attiecību ASV militārpersonām, taču nav skaidrs, vai tas attiecas uz Krievijas militārpersonām.
Jūlija beigās CIP direktors Viljams Bērnss ziņoja, ka ASV izlūkdienestu aplēses liecina, ka piecu mēnešu karā Ukrainā nogalināti 15 000 Krievijas karavīru un “iespējams” 45 000 ievainoti.
Tāpat Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Miks Marrans aplēsis, ka kaujās Ukrainā bojā gājuši ap 15 000 Krievijas karavīru. “Pēc mūsu aplēsēm… 60 000 krievu vienā vai otrā veidā ir rīcībnespējīgi,” viņš teica 20. jūlijā.
Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienesta MI6 vadītājs Ričards Mūrs žurnālistiem sacīja, ka Krievija un Ukraina katru dienu zaudē aptuveni 100 karavīru. Arī viņš Krievijas zaudējumus līdz šim lēsa 15 000 apmērā.
Bērnss, Marrans un Mūrs apsprieda savus vērtējumus Drošības forumā Aspenā, Kolorādo.
ASV aizsardzības ministra vietnieks politiskos jautājumos Kolins Kāls augusta sākumā paziņoja, ka Ukrainā mazāk nekā sešus mēnešus ilgo kauju laikā gājuši bojā vai ievainoti no 70 000 līdz 80 000 Krievijas karavīru. Pentagons paziņoja, ka bojāgājušo skaits sasniedz 20 000.
“Šis novērtējums tika balstīts uz satelītattēlu, pārtverto ziņojumu, sociālo mediju ierakstu un vietējo mediju ziņojumu analīzi,” žurnālistiem sacīja amatpersonas.
Krievijas bruņoto spēku zaudējumi pieauga septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukuma laikā.
No 1. līdz 11. septembrim, atsaucoties uz avotiem Ukrainas aizsardzībā, Forbes ziņoja, ka Krievijas armija katru dienu zaudēja ekipējumu un militārpersonas vismaz vienam bataljonam, tas ir, simtiem bojāgājušo un ievainoto:
“Saskaņā ar Ukrainas ģenerālštāba sniegto informāciju, nepilnu divu nedēļu sīvās kaujās ukraiņi iznīcināja, nopietni sabojāja vai sagūstīja 1120 Krievijas tankus, militāros transportlīdzekļus, artilērijas sistēmas, kravas automašīnas, helikopterus, kaujas lidmašīnas un dronus. Neatkarīgi analītiķi, kas meklē fotoattēlus un videoklipus sociālajos tīklos, ir apstiprinājuši, ka šajā laika posmā Krievijas spēkos gājuši bojā gandrīz 400.
“Saskaņā ar oficiālajiem datiem no Ukrainas, kopš 29. augusta Ukrainā gājuši bojā aptuveni 5500 Krievijas militārpersonu. Iespējams, ka ukraiņi pārvērtē bojāgājušo skaitu, taču ir vērts atzīmēt, ka jaunākās ASV aplēses par Krievijas upuriem nav daudz zemākas nekā Ukrainas aplēses.
Pēc Ukrainas bruņoto spēku datiem, uz 22.septembri karā gājuši bojā 55 510 Krievijas karavīri.
Jau pirmajā dienā pēc “daļējas” militārās mobilizācijas izsludināšanas Krievijas opozīcijas politiķi un sabiedriskās kustības aicināja krievus iziet ielās.
Protesta akcijas notika vairāk nekā 30 Krievijas pilsētās, taču, salīdzinot ar iepriekšējo gadu akcijām, to bija maz. Pēc mediju ziņām, policija aizturējusi vairāk nekā 1000 protestētāju.
Maskavā tiem, kas arestēti par piedalīšanos protesta akcijā pret mobilizāciju, tika izsniegtas pavēstes uz militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojiem.
