Krievijas prezidenta pakļautībā esošās Cilvēktiesību padomes (CTP) sastāvā ir notikušas radikālas izmaiņas. Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu no Padomes ir izslēgti desmit cilvēki, galvenokārt cilvēktiesību aktīvisti un žurnālisti. Viņu vietas ieņēma valdību atbalstošas amatpersonas.
Padomi pametušo vidū ir daudz pazīstamu cilvēku: žurnālists Nikolajs Svanidze, bijušais “Spīdzināšanas apkarošanas komitejas” priekšsēdētājs Igors Kaļapins, informācijas un analītiskā centra “Sova” direktors Aleksandrs Verhovskis, Maskavas Valsts universitātes fakultāšu katedru vadītāji Aleksandrs Asmolovs un Ivans Zasurskis, Sanktpēterburgas Cilvēktiesību padomes izpildsekretāre Natālija Jevdokimova un citi.
Tories CTP sastāvā ir iekļauti ultrapatriotiskās “Tautas frontes” vadītāja Jūlija Belehova, “Brīvā Donbasa” pārstāve Jeļena Šiškina un “Komsomoļskaja Pravda” korespondents Aleksandrs Kots, kurš raksta par karu Ukrainā pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas propagandas sagatavēm.
Izmaiņas notika ikgadējās, “noslēdzošās” padomes locekļu tikšanās ar Putinu priekšvakarā.
“Prezidents nevēlas apspriest sāpīgas problēmas”
Patiesībā Cilvēktiesību padome regulāri rotē, komentārā medijiem saka Igors Kaļapins, kurš organizācijā nostrādājis aptuveni 10 gadus. Un vienmēr, pēc viņa teiktā, atjauninājumi tika veikti, ņemot vērā faktu, ka cilvēktiesību aizstāvju Padomē kļuva arvien mazāk.
“Bet tas pat nav par personībām,” viņš paskaidroja. Bet par to, ka svarīgas cilvēktiesību tēmas no turienes aizgāja līdz ar tautu, un Cilvēktiesību padome arvien vairāk kļuva par pilsoniskās sabiedrības attīstības orgānu – likumsakarīgi, prezidenta administrācijas amatpersonu izpratnē. Visu savu darba laiku esmu novērojis Padomes darba kvalitātes pastāvīgu pasliktināšanos.
Cilvēktiesību padome nav vēlēta institūcija parastajā izpratnē, taču tās veidošanas process ir diezgan vadāms, skaidroja Igors Kaļapins. Viņaprāt, Padome tiek veidota “prezidenta interesēs”: “Bet šī konstante nav nemainīga. Savulaik mūs tur aicināja, bet tagad mūs palūdza aiziet. Nikolajs Svanidze padomē nostrādāja 15 gadus, bet Jekaterinu Šulmani (politoloģe, speciāliste likumdošanas jomā) padomē pacieta tikai 8 mēnešus.. Skaidrs, ka Svanidze risināja pilsonisko un politisko tiesību tēmu, kas tagad noteikti nav prioritāte. Kā arī tēma par ārzemju aģentiem un citiem liegumiem. Valsts prezidents nevēlas apspriest sāpīgus jautājumus. Man šķiet, ka izmaiņas Padomē ir saistītas ar to.
Protams, Putins CTP izmantoja kā sava veida dekorāciju, aizsegu, stāsta eksperts. Viņaprāt, prezidents vēlējies parādīt saviem vēlētājiem, kāds viņš ir demokrāts.
“Tagad šī vajadzība ir zudusi. Un tā ir slikta zīme. Iepriekš, piemēram, mēs varējām izvirzīt spīdzināšanas problēmu Federālā soda izpildes dienesta sistēmā, policijā utt. Par to prezidentam vajadzēja kaut ko vismaz pakurnēt. Tomēr tas raidīja dažus signālus kārtības atjaunošanai, kas nonāca attiecīgajās nodaļās. Un tam bija zināma pozitīva ietekme. Nepietiekami, kosmētiski, ātri pārejoši, bet tomēr… Tagad šī iespēja ir zudusi, ”viņš secināja.
“Cilvēktiesību padomei… ir jāatbalsta karš”
Cilvēktiesību padomes attīrīšana ir notikusi jau iepriekš, un tagadējo rotāciju jau var saukt par tīrīšanu, intervijā medijiem atzīmēja Oļegs Orlovs, kurš bija padomes loceklis 2006.-2008.gadā. Pēc viņa domām, šoreiz no Cilvēktiesību padomes aizgāja “īsti cilvēktiesību aktīvisti”.
“Tajā pašā laikā tik neērta un grūti kontrolējama figūra kā Jekaterina Vinokurova (žurnāliste) ir ”iztīrīta”,” viņš norādīja. – Un tas tika darīts tradicionālās tikšanās ar prezidentu priekšvakarā, kurai teorētiski būtu jānotiek nepilna mēneša laikā. Viss, lai netiktu izvirzītas Putinam nepatīkamas tēmas. Un tādu ir daudz. Protams, varētu rasties jautājumi saistībā ar karu un vārda brīvības pilnīgu iznīcināšanu ar pilnīgi mežonīgu mobilizāciju, ar bērnu izvešanu no Ukrainas okupētajām zonām uz Krieviju… Ir skaidrs, ka tagad Fadejeva kungs ( Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs) ne no kā var nebaidīties.
Indikatīvs ir arī tas, kuri tika iekļauti padomē, uzskata cilvēktiesību aktīvists. “Tie ir Tautas frontes priekšsēdētāja, žurnālists Kots, kurš sniedz propagandas atbalstu agresijai, skaidri neobjektīva dāma no kustības ”Brīvais Donbass”. Tāpēc Cilvēktiesību padomei… vajadzēs atbalstīt karu, lai cik traki tas izklausītos, nevis nodarboties ar cilvēktiesību jautājumiem. Viss ir laika garā. Kāds ir prezidents, tāda ir viņa padome.
Turklāt Oļegs Orlovs atzina, ka vēlas apsveikt tos cilvēktiesību aktīvistus, kuri tika “iztīrīti” no Padomes. “Manuprāt, jūs varat būt diezgan priecīgi par viņiem. Jo, nu kāpēc jābrīnās, ka tiem, kas patiešām strādā cilvēktiesību jomā, ir jāatrodas šajā dīvainajā veidojumā? Novēlu visiem kārtīgiem cilvēkiem no turienes aiziet. CTP tika izmantota kā prezidenta aizsegs Viņi dažkārt tur varēja uzdot (Putinam) asu jautājumu, bet pēc tam situācija bieži vēl vairāk pasliktinājās, kā tas notika ar likumu par ārvalstu aģentiem,” viņš secināja.
