Šī gada janvārī par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies sadursmēs ar dzīvniekiem, apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) pieteiktas atlīdzības 98,5 tūkstošu eiro apmērā. Visbiežāk jeb 55% gadījumu avārijās iesaistītas stirnas.
“Ziemā autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo braukšanu un spēkrata vadāmību ievērojami apgrūtina tumšais laiks un mainīgie laikapstākļi, kas pagarina bremzēšanas ceļa garumu, kā arī dzīvnieki, kas negaidīti var izskriet uz braucamās daļas. Jāpiesargās ne tikai no lielajiem meža zvēriem, bet arī no mazākiem, kuri visbiežāk netiek pamanīti līdz pat avārijas brīdim. Arī mazāka izmēra dzīvnieki var nodarīt ievērojamus bojājumus transportlīdzeklim, īpaši, ja tas brauc lielā ātrumā,” skaidro Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs/galvenais risku parakstītājs, kā piemēru minot janvārī pieteikto negadījumu par automašīnas sadursmi ar zaķi, kā rezultātā spēkratam tika pamatīgi bojāts buferis, restes un motora pārsegs.
Šogad janvārī BALTA reģistrētas sadursmes arī ar aļņiem, briežiem, mežacūkām, lapsām, jenotsuņiem, āpšiem, zaķiem, suņiem, kaķiem un putniem, bet vairāk nekā pusē gadījumu sadursmes notikušas ar stirnām.
Pērn kopumā par transportlīdzekļu bojājumiem, kas gūti negadījumos ar dzīvniekiem, BALTA atlīdzībās izmaksājusi teju 1,5 miljonus eiro, kas ir par 5,8% mazāk nekā 2016. gadā. Saskaņā ar BALTA statistiku tieši janvāris šādu negadījumu skaita ziņā pērn bijis trešais sadursmēm bagātākais mēnesis.
Zoologs Ingmārs Līdaka stāsta, ka ziemā, kad ir sniegs visapkārt, dzīvnieka siluets ir redzams labāk. Bet tādos apstākļos kā šogad janvārī, kad sniega ir salīdzinoši maz un diennakts gaišais laiks ir īss, redzamība ir pasliktināta. Ziemā dzīvnieku uz ceļiem ir salīdzinoši mazāk, jo šajā laikā pēc būtības ir mazkustīgāki, tomēr dzīvnieka pamanīšanas iespējas ir ierobežotas, līdz ar to sadursmju iespējamība ir augstāka.
“Ziemā jāņem vērā, ka arī dzīvnieki, pārvietojoties pa sniegu vai ledu, ir lēnāki. Visbiežāk stirnas un brieži nāk uz ceļa laizīt sāļo sniegu, kas tāds kļuvis pēc ceļu kaisīšanas. Šiem dzīvniekiem, kā arī aļņiem un mežacūkām ir cieti nagi, tādēļ uz ledus viņiem ļoti slīd kājas. Kā rezultātā, satraucoties un mēģinot bēg no virsū braucošas automašīnas, viņi var arī paslīdēt un nokrist. Jāuzmanās arī, redzot dzīvniekus ceļmalās pie grāvjiem ar sniegu. Visticamāk, pie grāvja tie salēninās savu gaitu, nostāsies ceļa malā vai pat ar kādu ķermeņa daļu uz brauktuves, lai kārtīgi sagatavotos lēcienam sniegā,” skaidro Ingmārs Līdaka.
BALTA un Ingmārs Līdaka atgādina būt uzmanīgiem un pievērst pastiprinātu uzmanību ceļam un apkārt notiekošajam, tādējādi pasargājot gan sevi, gan savu spēkratu. Lai izvairītos no sadursmēm ar dzīvniekiem, autovadītājus aicina uzmanīties:
vienmēr izvēlēties laikapstākļiem un redzamībai atbilstošu braukšanas ātrumu;
īpaši ceļa posmos, kur ceļazīmes norāda par iespējamu meža dzīvnieku klātbūtni, ieteicams samazināt braukšanas ātrumu;
ja pār ceļu pārskrien viens dzīvnieks (īpaši stirna, briedis, alnis un mežacūka), tad ļoti iespējams, ka tā ir tikai daļa no dzīvnieku bara vai grupas, un var sekot arī citi. Turklāt briežu un mežacūku barā dzīvnieku skaits var pārsniegt pat desmit dažāda vecuma īpatņus;
pamanot alni, būt īpaši modriem – šis ir visneprognozējamākais dzīvnieks uz ceļa;
ja ir iespēja nobremzēt, ir jābremzē, un jāgaida, kad dzīvnieks noiet no ceļa.
Saskaņā ar likumdošanu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai, zvanot uz 112, un notikuma vietu atstāt nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību. Ja automašīnai ir KASKO apdrošināšanas polise, pēc sadursmes ar dzīvnieku un informācijas sniegšanas Ceļu policijai, nekavējoties jāsazinās ar savu apdrošinātāju.
