No 21. līdz 30. septembrim Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā (Atbrīvošanas alejā 81/5, 3. stāvā) aplūkojama izstāde “Nacionālie dārgumi”, kas veltīta latviešu kinorežisora Jāņa Streiča 80 gadu jubilejai. J. Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta “Anspokos”. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas novadpētniecības krājumā ir savākts daudz materiālu par kinorežisora daiļradi. Šoreiz piedāvājam nelielu ieskatu mūsu novadnieka biogrāfijas un daiļrades faktos, kas saistās ar Rēzekni.
50. gadu pirmajā pusē J. Streiča dzīves posms iezīmējās ar mācībām Rēzeknes pedagoģiskajā skolā. Skolā viņu sauca mazais Streičiņš jeb Gailītis, jo nāca no Gailīšu pamatskolas un līdz pusaudža gadiem bija neliela auguma. Bez vecākiem, kopā ar divām jaunākajām māsām dzīvoja pie vecmammas un mātes māsas.
1952. gada rudenī Rēzeknē viesojās Drāmas teātris ar A. Upīša “Zaļās zemes” iestudējumu. Izrādes laikā J. Streičam skatītāju vieta bija balkona pašās beigās: nācās stiepties uz pirkstgaliem un lūrēt caur priekšā stāvošo elkoņiem. Tad viņam kopā ar vēl dažiem skolēniem un skolotājiem tika uzticēts iet uz viesnīcu pakaļ Rīgas aktieriem, lai pavadītu viņus uz skolā paredzēto tikšanos ar Rēzeknes pedagoģiskās skolas audzēkņiem. Mazo Jāni ievēroja un uzrunāja Lidija Freimane, ar kuru vēlāk izveidojās sirsnīgas attiecības. Jaunajam J. Streičam uzticēja pastāstīt, kas paticis izrādē, un aktierus pārsteidza vismazākā skolnieka “dziļā” uzstāšanās. 1955. gadā J. Streičs absolvēja Rēzeknes pedagoģisko skolu .
1962. gadā J. Streičs Rēzeknes Tautas teātrī iestudēja savu diplomdarbu Gunāra Priedes lugu “Jaunākā brāļa vasara”.
1990. gada vasarā daudzus rēzekniešus pārsteidza melns automobilis “Čaika”. Mašīna piederēja Rīgas kinostudijai un bija norīkota J. Streiča filmēšanas grupai, kura veidoja Latvijas kinematogrāfijas vēsturē pirmo mākslas filmu par Latgali latgaliešu valodā. Galvenā loma – puika Boņuks, tika uzticēta Rēzeknes 1. vidusskolas skolniekam Andrim Rudzinskim. Pēc gada gada filmas “Cilvēka bērna” pirmizrāde notika Rēzeknē, skatītāju zāle bija tik pārpildīta, ka pašam Boņukam nebija vietas. Zēns skatījās filmu, gandrīz vai guļot uz skatuves. Jaunais aktieris skaļi smējās, dauzīja kājas un burtiski vārtījās no priekiem. Ar šo filmu vienlaicīgi gan noslēdza padomju laikus Latvijas kinomākslā, gan kļuva par pirmo neatkarīgas Latvijas filmu.
2000. gada 16. novembrī reizi Rēzeknē tika demonstrēta J. Streiča filma “Vecās pagastmājas mistērijas”. Režisoram īpaši svarīgs bija jauniešu skatījums, tāpēc seanss skolēniem un studējošai jaunatnei viņu ļoti interesēja. Pēc jauniešu seansa zāle plīstin plīsa no skatītājiem un daudziem nācās ieņemt vietu uz grīdas. Režisoru auditorija aizkustināja, jo viņš juta – jaunieši viņu saprot, jo tieši viņiem šī mistērija arī domāta.
2002. gadā, II Pasaules latgaliešu saieta laikā, Rēzeknē tika demonstrētas J. Streiča filmas “Svešās kaislības”, “Atcerēties, aizmirst”, “Aizaugušā grāvī viegli krist”, “Likteņdzirnas”, “Vecās pagastmājas mistērijas”, “Cylvāka bārns”.
2006. gadā avīze “Rēzeknes Vēstis” redakcija saņēma J. Streiča fotogrāfiju ar autogrāfu “Jānis Streičs Krustkalnā, Lietuvā, kur dzīvo viņa meita”.
2007. gadā paklausīties un parunāties ar J. Streiču uz Rēzeknes Augstskolu bija ieradušies ne tikai studenti, bet arī 14. arodvidusskolas audzēkņi, Interesi izraisīja viņa grāmata “Lāga dvēseļu straumei”, kas bija tikko uzsākusi ceļu pie lasītājiem. Arī grāmatnīcā “Liesma” grāmatas autors stāstīja gan par sevi, gan par grāmatu un dzīvi.
2010. gadā. J. Streičs piedalījās mākslinieku plenērā Rēzeknē, bet 2012. gadā Latgales Kultūrvēstures muzejā tika eksponēta viņa pasteļu izstāde “…kur basām kājām”. Zīmīgi, ka Rēzeknē notikusi arī pati pirmā J. Streiča izstāde, kad viņš vēl mācījās Rēzeknes Pedagoģiskajā skolā. Skolas zīmēšanas priekšmeta metodikas pasniedzējs Jakovs Beketovs mazajam Jānim atklāja pirmos aroda noslēpumus un mudināja mācīties tālāk.
2010. gada 15. janvārī Latvijas kinoteātros savu pirmizrādi piedzīvoja filma Rūdolfa mantojums”. Vislabāk J. Streiča kinolentei “Rūdolfa mantojums” ārpus Rīgas veicies Rēzeknē, kur uz seansiem brīvdienās tika pārdotas 930 biļetes.
2011. gadā režisors piedalījās Rēzeknes pilsētas pasākumos, kas bija veltīti filmas uzņemšanas 20 gadu jubilejai.
2013. gadā 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai veltītajā koncertā, Latgales vēstniecībā GORS J. Streičam tika pasniegts apbalvojums “Rēzeknes Goda pilsonis”.
Informāciju sagatavoja
Žanna Stramkale,
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas
vecākā bibliotekāre
