Izmantojot modeli, kas balstīts uz pēdējo 200 gadu militāro konfliktu analīzi, aģentūra Bloomberg nosaukusi četrus iespējamos Krievijas un Ukrainas kara tālākās gaitas scenārijus un to beigu laiku katram no tiem
Ja Krievija un Ukraina saglabās savas pašreizējās stratēģijas un mobilizācijas līmeni, konflikts varētu beigties līdz 2024. gada vidum. Ja kāda no pusēm atteiksies no nodiluma kara un pāries uz novājinošāku soda stratēģiju, rezultāts var būt ļoti ilgs karš. Tas teikts Bloomberg analīzē, kas bija aģentūras rīcībā.
Lai noteiktu aptuveno Krievijas un Ukrainas kara ilgumu, Bloomberg izmantoja modeli, kas balstīts uz pēdējo 200 gadu militāro konfliktu analīzi. Vienlaikus viņi nosaka, ka modelis nedod galīgu atbildi uz jautājumu, kad karš beigsies. Saskaņā ar analīzi vidējais kara ilgums pēdējos 200 gados ir 15 mēneši. Mazāk nekā 20% konfliktu ilgst ilgāk par 30 mēnešiem, un lielākā daļa mūsdienu karu beidzas ar miera līgumu.
Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā militāro spēku samērs tika sasvērts par labu Krievijai, taču atšķirība starp abu pušu spējām ir mazāka par 200 gadu vidējo rādītāju. Bloomberg modelis liecina, ka nelielā militāro spēju atšķirība salīdzinājumā ar pagātnes konfliktiem ir viens no iemesliem, kāpēc var gaidīt ilgāku karu.
Papildu faktors, kas var paildzināt konfliktu, ir pušu izvēlētā stratēģija. Ja Krievija pabeigs pāreju no pašreizējās nodiluma stratēģijas un koncentrēsies uz soda stratēģiju, kara ilgums varētu vairāk nekā divas reizes palielināt status quo.
Kopumā Bloomberg modelis pieļauj trīs militārās stratēģijas:
1) manevra stratēģija – tie ir uzbrukumi, kas vērsti uz ātru teritorijas sagrābšanu, nevis ienaidnieka iznīcināšanu;
2) nodiluma stratēģija, kurā uzsvars tiek likts uz ienaidnieka spēku sagrābšanu un iznīcināšanu bez nepieciešamības ātri virzīties uz priekšu;
3) soda stratēģija, kuras mērķis ir nodarīt ienaidniekam vislielāko kaitējumu, lai lauztu viņa cīņas gribu, kamēr puses ne vienmēr nonāk tiešā sadursmē, triecienus var veikt ar raķetēm vai partizānu veidā.
Tagad Krievijas armija ir pārgājusi no manevra stratēģijas uz nodiluma stratēģiju. Tajā pašā laikā parādās soda stratēģijas elementi, teikts analīzē.
Visticamākie turpmāko konfliktu scenāriji:
Pirmajā scenārijā tiek pieņemts, ka spēku samērs paliek nemainīgs un puses turpina īstenot noplicināšanas stratēģiju. Šajā gadījumā karš ilgs 30 mēnešus līdz 2024. gada vidum.
Otrais scenārijs: Krievija pabeidz pāreju uz sodīšanas stratēģiju. Šādā gadījumā konflikts varētu turpināties mūžīgi.
Trešais scenārijs: Krievija veic pilnu mobilizāciju. Tas var būt politiski riskanti. Krievijai nav bijusi pilnīga mobilizācija kopš Otrā pasaules kara, taču tas palielinātu plaisu militārajās spējās un tādējādi saīsinātu paredzamās konflikta beigas. Saskaņā ar šo scenāriju paredzamās konflikta beigas tiek pārceltas uz 2023. gada vidu.
Ceturtais scenārijs paredz izšķirošu spēku samēra maiņu Ukrainas virzienā. Tas ir iespējams gadījumā, ja kritīsies Krievijas karavīru morāle vai Vašingtona nodrošinās Kijevai modernākus ieročus, kas paātrinās kara beigas par labu Ukrainai.
Visnegatīvākais scenārijs, pēc modeļa, ļauj turpināt karu līdz 2160. gadam. Tas notiks, ja Krievija vairs neķersies pie mobilizācijas un izvēlēsies sodīšanas stratēģiju. Taču prognozes sastādītāji stāsta, ka šādas prognozes precizitāte nav augsta.
