Februārī Latgales kultūrvēstures muzeja (LKM) Mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure, absolvējot Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, ieguva profesionālā maģistra grādu dizainā. Izstrādājot savu maģistra darbu, I. Dundure radīja dizaina inovāciju, kas ir taustāmu attēlu pielikums LKM mākslas kolekcijas katalogam „Klusā daba” – taktilā grafika un apraksti Braila rakstā, kas atklāj mākslas darba kompozīciju cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Produkts veicina muzeja mākslas vērtību pieejamību vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Šobrīd ir radīti trīs gleznu pārveidojumi (taustāmi attēli, kurus šķirot, klusās dabas attēls pakāpeniski papildinās ar jauniem priekšmetiem), bet māksliniece ir nolēmusi, ka jāmēģina parādīt arī ainavu, tāpat varot mēģināt pārlikt/ pārtulkot figurālu kompozīciju un skatīties, kas cilvēkus vairāk aizrauj, interesē, ko ir grūtāk saprast u.tml.
Satiekot muzejā cilvēkus ar redzes traucējumiem, Inese aizdomājās par to, kā lai viņiem parāda muzejā esošās bagātības. Tika meklēta informācija, kas šajā jomā tiek darīts pasaulē. „Apaļskulptūru mēs varam parādīt, ja uztaisām dublikātu vai iedodam cimdiņus, ar ko aptaustīt. Tādā veidā var iepazīt mākslu, nenodarot mākslas darbam pāri. Bet, gleznu aptaustot, tas neko nedod, var iepazīt tikai tās izmērus. Tad nu sāku meklēt internetā, ko šajā jomā dara pasaulē,” I. Dundure atklāj, kā nolēmusi pievērsties savai maģistra darba tēmai.
„Ir dažādi ceļi, kā neredzīgiem cilvēkiem palīdzēt iepazīt gleznas. Taktilie attēli, kas ir grafiskā veidā pārveidotas gleznas, ir diezgan pieejams un vienkāršs ceļš, kā to izdarīt. Mūsdienās, piemēram, ir arī 3D iespējas, kad ar 3D printeriem var grafisko attēlu papildināt vēl ar ciļņa veida izcēlumu,” saka Inese. „Saprotams, ka cilvēkiem, kuri šādā veidā iepazīst mākslu, ir jābūt mazliet zinošiem, lai mācētu skatīties šos attēlus. To mūsdienās var apgūt skolās, bet ar cilvēkiem, kuriem ir lielāka gadu bagāža, un ar tiem, kuri zaudējuši redzi savas dzīves laikā, ir atkal savādāk jāstrādā, jo viņiem ir saglabājušas atmiņas par iepriekš redzēto.”
Inese atklāj, ka skolēni, kuri mācās Strazdumuižas internātvidusskolā – attīstības centrā vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem, ikdienas mācību procesā dažādos mācību priekšmetos izmanto taktilos grafiskos attēlus. Pie viņiem Inese devās, lai aprobētu savus radītos taktilos zīmējumus. „Paldies šīs skolas metodiķei, tiflopedagoģei Terēzai Landrai, kura palīdzēja īstenot manu ideju, sniedza metodiskus ieteikumus. Pati daudz pētīju informāciju, ņēmu vērā ieteikumus. Arī Latvijā šajā jomā viss iet uz priekšu, arvien vairāk muzeji saviem apmeklētājiem piedāvā ne tikai taktilas norādes, kur iespējams izlasīt par muzeja stāvu izkārtojumu, iepazīt muzeja telpu plānu, bet drīz varēs iepazīt arī taktilos dažādu reprodukciju pārnesumus,” saka Inese.
„Muzeji meklē ceļu pie saviem apmeklētājiem, kuri vēl nav bijuši muzejā un kurus mēs gribētu te redzēt. Cilvēki kļūst drošāki, vairs nesēž mājās, nāk laukā no dzīvokļiem. Cilvēki ar īpašām vajadzībām arvien biežāk ir sastopami muzejos, nāk un vēlas piedalīties. Latgales kultūrvēstures muzejam ir sadarbība ir Latvijas Neredzīgo biedrības Rēzeknes filiāli. Tur arī ciemojos un tikos ar trīs pārstāvjiem – pilnīgi neredzīgiem cilvēkiem, viņi palīdzēja aprobēt manus eksperimentālos mēģinājumus mākslas jomā,” stāsta Inese.
Atceroties maģistra darba izstrādes procesu, I. Dundure teic, ka laikietilpīgākais un sarežģītākais esot bijis ceļš nonākt līdz tam, kā savu ideju realizēt dzīvē. „Taustoties, meklējot, šis ceļš aiziet līdz galaproduktam, caur cilvēkiem, kas ko līdzīgu ir darījuši, piedāvājuši, caur Strazdumuižas internātvidusskolu – attīstības centru vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem. Ar lielu viņu atbalstu es saredzēju ceļu tālāk, sapratu, kas ir tas lauciņš, kur man jāiet tālāk. Ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiāles cilvēku palīdzību sapratu, ko varu reāli piedāvāt cilvēkiem,” saka Inese.
Tāpat I. Dundure uzsver, ka darba izstrādes procesā viņu neesot pametis uztraukums par to, kā būs parādīt galaproduktu mērķauditorijai, kā veiksies ar aprobāciju, vai izveidosies kontakts ar neredzīgajiem cilvēkiem. „Visas tikšanās noritēja produktīvi, interesanti un labi. Tas man bija izaicinājums. Savukārt šobrīd jādomā, kā ideju ieviest muzejā. Jāplāno muzejpedagoģiskā programma, vajag salikt reālas praktiskās nodarbības piedāvājumu un gaidīt apmeklētājus, kuriem tas būs interesanti,” saka Inese, atklājot, ka iesāktais darbs nav beidzies līdz ar maģistra darba aizstāvēšanu, proti, ar Strazdumuižas jauniešiem pavasarī ir sarunāta tikšanās, kuras laikā tiks iepazīti jauni mākslas darbi.
I. Dundure teic, ka veiktais pētījums viņai sniedzis daudz pieredzes pētnieciskajā jomā, jo līdz šim tik plašu pētniecību sev nezināmā sfērā viņa vēl nebija veikusi. Jautājums – kā lai cilvēkiem parāda jau esošas mākslas vērtības? – joprojām ir aktuāls un ļauj turpināt iesākto pētniecību, padomājot arī par citām metodēm, izpausmes veidiem, kā mākslas darbu var parādīt neredzīgiem cilvēkiem, līdz ar to ieviešot jaunāko tehnoloģiju sasniegumus muzejā ekspozīciju zālē.
Inga Kaļva-Miņina,
RTA Sabiedrisko attiecību nodaļas informācijas speciāliste
Aleksandra Bondarenko foto
