Lielākā valsts programma ieroču ražošanai mūsdienu Krievijas vēsturē, kurai pēdējo 10 gadu laikā no federālā budžeta tika piešķirti 20 triljoni rubļu (ap 320 miljardiem eiro), ir atcelta.
Novembra sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva pārrakstīt armijas apgādes standartus un panākt tos “atbilstoši bruņoto spēku patiesajām vajadzībām”. Saskaņā ar Putina norādījumu sarakstu , rīkojums ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk – līdz 14. novembrim. Par atbildīgajiem tika iecelti premjerministrs Mihails Mišustins un aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
De facto Putins ir apturējis Valsts bruņojuma programmu (VBP) – pamatplānu, uz kura pamata pēdējos gados strādā militāri rūpnieciskais komplekss. Pašreizējais VBP vairs nav dokuments, ar kuru militāri rūpnieciskais komplekss iegādājas un finansē ieročus, medijam ”Vedomosti” sacīja Aizsardzības ministrijai tuvu stāvošs avots un aizsardzības nozares uzņēmuma augstākais vadītājs .
Faktiski ir apturēta arī jaunā VBP izstrāde, kas tika lēsta 22 triljonu rubļu apmērā, norāda kāds avots. Iemesls, pēc viņa teiktā, ir tāds, ka nepieciešams “pārskatīt prioritātes”, pamatojoties uz Ukrainas kampaņas pieredzi.
2010. gadu sākumā uzsāktā un pēc tam, ik pēc pieciem gadiem, paplašinātā valsts ieroču ražošanas programma ik gadu “apēda” aptuveni 2 triljonus rubļu – divas trešdaļas no aizsardzības budžeta. Saskaņā ar plānu līdz 2020. gadam karaspēka sastāvā bija jāienāk ”Armata” tanku divīzijām, jaunam stratēģiskajam bumbvedējam, 600 lidmašīnām un tūkstošiem helikopteru, bet moderno ieroču īpatsvaram jāpalielinās līdz 70%.
Bet Krievijas armija ienāca Ukrainā ar vecu aprīkojumu, ar papīra kartēm, un dažos mēnešos izsmēla savus augstas precizitātes raķešu krājumus. Pēc masveida mobilizācijas Krievija bija spiesta izplatīt Otrā pasaules kara aprīkojumu neapmācītiem karavīriem. Pēc ieročiem Kremlim nācās vērsties pie Irānas un Ziemeļkorejas, bet pēc formas tērpiem militārpersonām – pie Baltkrievijas.
Pretēji amerikāņu izlūkdienestu prognozēm, ka Kijiva varētu krist trīs dienu laikā, Krievijas karaspēks atradās uz fiasko robežas, līdz novembra sākumam atdodot pusi no iekarotajām teritorijām, tostarp Harkivas apgabalu un Hersonu.
Pašlaik Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss vairs nespēj ražot un uzturēt “operācijām Ukrainā kritiski nozīmīgu aprīkojumu”, 14.oktobrī sacīja ASV finanšu ministra vietnieks Volijs Adeimo.
Rietumu sankcijas skāra militāri rūpniecisko kompleksu, atgrūžot rūpnīcas no augsto tehnoloģiju precēm. Visbēdīgākā situācija izveidojusies Krievijas mikroelektronikā, kur praktiski nav komponentu ieroču ražošanai, sacīja Adeimo.
