Ņemot vērā, ka atsevišķi mediji maldina sabiedrību par valsts sociālā budžeta samazināšanu, informējam, ka nedz pensijas, nedz pabalsti, nedz citi maksājumi no speciālā budžeta iedzīvotājiem netiek samazināti, bet gan pieaug.
Jānorāda, ka pieaugums nav tik straujš kā sākotnēji plānots, it sevišķi slimības un maternitātes pabalstos. Sociālā budžeta izdevumi pēdējos gados tika prognozēti ar finansiālo rezervi, jo tika veiktas būtiskas likumdošanas izmaiņas, kuru ietekmi precizēja, veidojot nākamā gada budžetu. 2018. gadā speciālā budžeta faktiskie izdevumi bija par 71 miljonu eiro mazāki nekā sākotnēji plānots.
Gatavojot 2019. gada valsts budžeta projektu, valdība nav samazinājusi nedz pabalstu, nedz pensiju, nedz citu maksājumu apjomus. Tika precizētas izmaksu prognozes, kas saistītas ar saņēmēju skaita izmaiņām atbilstoši faktiskajam saņēmēju skaitam.
2018. gada izpilde apliecina, ka, ieviešot centralizētās vadības sistēmas, piemēram, e-veselības projektu, samazinājās slimības lapu apjoms. Tāpat statistiskas dati liecina, ka iepriekšējā gadā palēninājās dzimstība Latvijā, tāpēc nozares ministrija precizēja pabalstu saņēmēju kontingentu.
Labklājības ministrija, ņemot vērā aktualizēto informāciju par pensiju un pabalstu izpildes datiem, iesniedza priekšlikumu par valsts speciālā budžeta izdevumu prognozes samazinājumu 2019. gadam par 48,5 miljoniem eiro.
Svarīgi norādīt, ka no sociālā budžeta līdzekļi netika pārdalīti uz pamatbudžetu. Vienlaikus veicot šos speciālā budžeta prognožu precizējumus, bija iespējams nofinansēt vairākas valsts noteiktās prioritātes, kas ir sabiedrībai nozīmīgas.
Informācijas sagatavotājs:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas departamenta direktors
