Kamīniem un krāsnīm veltīto aprakstu sērijā šoreiz tēma par to, kas tad īsti ir uguns, kura deg mūsu krāsnīs, bet noslēgumā atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām kamīnam interjerā.
Uguns ir sevišķi derīga dabas dāvana. Ilgu laiku tā bija vienīgais gaismas un siltuma avots, cilvēka palīgs, gatavojot ēdienu, metāla darbarīkus u.tml., bet tai pašā laikā uguns ir arī ļoti bīstama. Tā ir viens no dabas spēkiem, kas paņem visvairāk cilvēku dzīvību. Uguns ir sarežģīta ķīmiska reakcija, kuras laikā, kurināmajam reaģējot ar skābekli, viena viela pārvēršas citā.
Patiesībā deg nevis pati koksne, bet deggāze, kas no tās izdalās. Sākumā, koksnei sasilstot līdz 1500C, sašķeļas tajā esošā celuloze un lignīns – notiek pirolīze. Izdalās deggāze – ūdeņradis, oglekļa monoksīds, metāns -, kas uzreiz aizdegas. Liesma veicina tālāku koksnes termisku dalīšanos. Zila liesma rāda, ka deg toksiska gāze – oglekļa monoksīds. Degot gāzēm, kas izdalās no koksnes, redzam dūmus. Baltus dūmus veido ūdens tvaiki, kas izdalās no koksnes, bet melnus – sodrēji un grūti degošā koksnē esošā kreozota tvaiki. Pirolīzei beidzoties, paliek ogle, kas vairs nedeg ar atklātu liesmu, bet tikai gail, reaģējot ar apkārtējā vidē esošo skābekli, un izdala oglekļa dioksīdu un ūdens tvaikus.
Sodrēji un kreozīts, kas izdalās kopā ar dūmiem, rada lielākās briesmas. Koksnei degot radušies ūdens tvaiki tos „salipina“, atdzesē un neļauj sadegt. Lielā svara dēļ šīs lipīgās darvas daļiņas nevar izplatīties kopā ar dūmiem, tāpēc nosēžas uz apsildes iekārtas un dūmeņa detaļām, radot darvas nogulsnes. Pat neliels to daudzums traucē normālu iekārtas darbu, mazina tā efektivitāti, paātrina nolietošanos, veicina detaļu koroziju, bet dūmenī var pat radīt ugunsgrēku.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
