Arī jaunajā galerijā atradīsiet 25 attēlus ar interesantām idejām dārziem , bet ievadā noslēdzam tēmu par vīteņaugu ietekmi uz ēkām. Mežvīns veido biezu lapotni, kurā var paslēpties dažādi kukaiņi. Tie nav kaitēkļi, kas tīkotu pēc mežvīna lapām – kukaiņiem tās negaršo. Taču liānas “apakšīrnieki” mēdz ieklīst telpās. Tiesa, istabas mušas ārpus telpām uzturas reti. Arī dzēlējodi meklēs donoru, nevis slēpsies lapotnē.
Tiem, kuri vēlas mežvīnu izmantot ēku izdaiļošanai, vēlams to stādīt pie režģa 40 – 50 cm attālumā no ēkas pamatiem tā, lai neveidotos cieša augu saskare ar sienu. Audzējot pie vienstāvīgas mājas, liānu stāda tuvāk, pie vairākstāvu nama – tālāk, lai augs veidotu kuplāku lapotni.
Balstu konstrukcijai jānodrošina mežvīnu normāla augšana. Ziemā, kad vasarzaļie vīteņaugi zaudējuši savu lapotni, balstus vizuāli uztver kā ēkas detaļas, tāpēc tiem jābūt glīti izgatavotiem un gaumīgi nokrāsotiem. Protams, balstus nevar ierīkot uz mūžīgiem laikiem. Ja koks nav impregnēts, balsti satrūdēs 10 – 15 gados. Jaunu ierīkošana sagādās zināmas neērtības. Impregnēti un nokrāsoti koka balsti kalpo divas trīs reizes ilgāk. Liānai augot, lapotne vēršas plašumā, bet režģim mežvīns jānotur arī stiprā vēja un ar pielijušām lapām. Ja var atļauties pasūtīt meistaram metāla režģi (sevišķi cinkotas dzelzs un alumīnija konstrukcijas), tas kalpos jau vairākām paaudzēm.
darzi363
