Piedāvājam jauno interesantu dārza ideju galeriju un tā ievadā informāciju par augu , kuru mēdzam saukt par dadzi . Īstais mārdadzis (Silybum marianum) ir viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar spēcīgu mietsakni un stāvu, 60 – 150 cm augstu stublāju. Tam ir ādainas, spīdīgas lapas ar baltiem plankumiem. Augs ir diezgan durstīgs – lapu apakšpuse gar dzīslām dzeloņaina, arī malu zobiņiem ir dzeloņsmaile. Ziedi purpursarkani, retāk – rožaini vai balti, zied no jūnija līdz septembrim. To audzē kā dekoratīvu un ārstniecības augu, uzskata, ka no sēklām iegūtā eļļa ir labs palīgs aknu toksikozes ārstēšanā. Mārdadzis ir siltumprasīgs, savvaļā aug Dienvideiropā, Vidusjūras reģionā. Latvijas brīvdabas florai šis augs nav raksturīgs, ja nu vienīgi paretam kā invazīvs dārzbēglis atrodams kādā grāvmalā vai nezālienē.
Ne vienā vien dārzā aug vēl citi daudzgadīgi dadžveida asteru dzimtas augi, kam nav nekā kopīga ar nīdējamajiem radiniekiem – dzelkšņiem (Carduus sugām), ja nu vienīgi asās, dzelkšņainās lapas un ziedi.
Savvaļā izplatītas dažādas dadžu (Cirsium) sugas. Pie šīs ģints pieder arī tīruma usne, kuras ziedi ir līdzīgi, piemēram, dārzos audzētajam strautmalu dadzim (Cirsium rivulare) ‘Atropurpureum’. Tas sasniedz līdz 120 cm augstumu, labi aug jebkurā zemē, bet tikai saulainā vietā. Vasarā uz tā dzinumiem attīstās koši purpurkrāsas ziedi.
Leizeja (Leuzea carthamoides) savvaļā aug Altaja kalnos. Tas ir 0,5 – 1,8 m augsts lakstaugs ar dobu, rievainu, matiņiem klātu stumbru, dziļi plūksnaini šķeltām lapām, koksnainu, zarainu sakneni un garām, tievām, lokanām saknēm. Zied jūlijā vai augustā ar violetsārtiem, kurvītī sakopotiem stobrveida ziediem. Ārstniecībā izmanto leizejas sakneņus ar saknēm.Turpinājums sekos!
darzi292
