Arī šīsdienas interesanto dārza ideju galeriju ievadā turpināsim par vīeņaugiem un turpinām vakar aizsākto mežvīteņu tēmu. Mežvīteņi nav kaprīzi un tos iespējams audzēt gandrīz jebkurā vietā. Visiem mežvīteņiem patīk ēnaina vieta. Auga saknēm patīk vēsa un mitra augsne. Augiem patīk, ja tos stāda pietiekami lielā un dziļā bedrē, kas pildīta ar barības vielām bagātu augsni. Izrokam bedri. Bedres sānus un pamatni sacaurumo, t.i., augsni sadursti, lai auga saknēm labāk piekļūtu gaiss. Ar kāju piepalīdzot, pieturi un no puķu poda uzmanīgi izņemam mežvīteņa stādu.
Ar vienu roku stipri satver un turi stādu; ar otru roku uzmanīgi pavelc uz leju auga sakņu kamola apakšējās saknes. Mežvīteņa stādu ievieto izraktajā bedrē par 6 cm dziļāk kā tas auga puķu podā.
Augu bagātīgi aplej. Bedri pilda ar barības vielām bagātu augsni (piemērota dārzkopības veikalos iegādājamā augsne). Ar plaukstu uzmanīgi piespied un pieblīvē augsnes virskārtu. Stādu vēlreiz aplej.
Lai stāda saknes pasargātu no saules, augsnes virskārtu sakņu apvidū apklāj ar salmiem vai nobirušajām lapām. Stādam noņem bambusa mietiņu (pie kura stāds atsiets) un nomaina to pret lielāku un izturīgāku balsta mietiņu.
Lai gan mežvīteņi ir kāpelējoši vīteņaugi un dzen stīgas, tiem nepieciešams balsts, jo tie nostiprinās nevis ar stīgām, bet gan ar lapu kātiem. Ja mežvīteni audzē pie sienas vai mūra, tad gar sienu vai mūri var novilkt izturīgas, galvanizētas stieples, pie kurām augam piestiprināties. Svarīgi, lai stieples netiktu novilktas līdz ar mūri vai sienu. Stieplēm no sienas vai mūra jābūt atstatus, lai augam būtu pietiekami daudz vietas, kur vīties un kāpelēt. Cits variants – veikalā vari iegādāties jau gatavus koka balstus jeb špaleras. Mežvīteņu atsiešanai izvēlies auklu, kas neiegriežas auga stumbrā un nebojā zarus, tiem pieaugot un kļūstot resnākiem, piemēram, dabīgu rafijas auklu. Turpinājums sekos!
darzi190
