Pēdējos gados mūsu dārzos parādās līdz šim nebijuši akcenti. Krāšņās un tradicionālās puķu dobes arvien biežāk izkonkurē daudzveidīgi stiebri, smilgu skaras, leknas, garas lapas, trauslām niedrēm līdzīgi stublājiņi vai timotiņa druknie kakliņi… Izrādās, tie nav nejauši tukšuma aizpildītāji, bet gan galvenie dārza augi. Modē nāk dekoratīvās graudzāles.
Varbūt arī jūs savā dārzā gribat ieviest ko neparastu, tajā pašā laikā gaisīgu, šarmantu un patiesi latvisku? Izvēlieties dekoratīvās graudzāles – tās pašas, kas jau senos laikos Francijā greznojušas lepno villu koptos mauriņus, tās pašas, kas savas pieticības un vienkāršās audzēšanas dēļ arvien lielāku popularitāti iekaro Vācijā, Holandē, Skandināvijas valstīs. Skeptiķi droši vien visgudri teiks: ar šo mantu mums tāpat pilnas visas pļavas un grāvmalas. Jā, dekoratīvo graudzāļu senči kādreiz patiešām auga visparastākajās pļavās, taču, pateicoties prasmīgiem dārzniekiem, tagad tās ir kultivētas un pilntiesīgas daiļdārzu iemītnieces – skaistas, graciozas un krāšņas, liekot dārzam labi izskatīties cauru gadu.
Daudzgadīgās graudzāles, tāpat kā citas ziemcietes, ar savu krāsu un formu dod savdabīgu un interesantu papildinājumu ikvienam dārzam. Salīdzinot ar puķēm, kuras skaisti uzzied, taču drīz vien vīst, graudzāles var lepoties ar nevīstošu daili. Dažādu krāsu un augstumu, ar atšķirīgu lapu un smilgu rakstu tās visu sezonu allaž labi izskatās gan ziemciešu, skujeņu vai vasaras puķu dobē, gan dīķmalā vai akmeņdārzā, gan vienas pašas, augdamas kā akcents plaša zāliena vidū.
Dārzs, kurā aug graudzāles, būs neatkārtojams cauru gadu: pēc lietus smalkajās, adatveida vai nokarenajās lapās un ziedu skarās šūposies simtiem mazu rasas lāsīšu, rudens rītos kā teiksmaini mežģīņu raksti tur zaigos neskaitāmie zirnekļu tīkli, ziemā apledojušo kristāliņu pilnajās un nolīkušajās skarās, klusi sanēdams, šūposies sniegs…
Kur stādīt? Dekoratīvās graudzāles ir gan augumā nelielas, gan vidēji augstas, gan tādas, kas spēj sasniegt pat četru metru augstumu, tāpēc apstādījumos tās iespējams dažādi izvietot. Graudzāles lieliski iederas pie lielākām vai mazākām ūdenskrātuvēm, jo veido tur dabiskajai ūdenskrātuvei līdzīgu ainavu. Krastā stādāmas lielā auguma graciozās miskantes, stepjulīgas, ciņusmilgas, dažāda veida grīšļi.
Graudzāles lieliski noder, veidojot, piemēram, daudzpakāpju dobes, kā arī ir labs fons daudzveidīgajām ziemcietēm, jo labi tās atdala. Tāpat kā ziemcietes, arī graudzāles stādot, jāņem vērā to augšanas apstākļi un prasība pēc gaismas. Atklātā saulē labi jutīsies auzenes, kas augdamas veido dažāda lieluma un nokrāsas (gan zaļus, gan zilus) blīvi augošus cerus (ametista auzene, zilganā, slotiņu), arī dažas no grīšļu sugām (pleznveida, cekulainais), kā arī kelērijas un stepjulīgas. Noēnotākā vietā labi iederēsies sniegbaltā zemzālīte, meža zemzālīte, grīslis, tievie doņi. Fantastiski skaists izskatās arī labi kopts mauriņš ar vienu vienīgu smilgu puduri – tās ap divarpus metrus augstas vējā līgani šūpojas un klusi dzied… No graudzālēm vien nevajadzētu veidot pārāk lielus laukumus. Tās vislabāk izskatās, ja sastādītas nelielās grupiņās atsevišķu koku, krūmu vai ziemciešu paēnā.
Vislabāk graudzāļu puduri izcelsies, kad lielākā daļa ziemciešu vairs neziedēs. Viršu dārzā starp agri ziedošajām ērikām un vēlajiem ziedētājiem viršiem, kā arī starp rododendriem un mūžzaļajiem skujeņiem graudzāles iederas lieliski. Šajā sabiedrībā labi jutīsies dažādas auzeņu, grīšļu, kelēriju un stepjulīgu šķirnes. Augstākas formas pudurus ar dekoratīvām ziedu vārpām un skarām veidos parastā ciņusmilga, īsmatiņu ciesa (tautā saukta par dimanta zāli), lapsastu spalvzāle jeb austrāliešu zāle.
Kā aprūpēt? Pietiekami silts un pietiekami mitrs laiks dekoratīvajām graudzālēm ir īsti pa prātam. Tās nav izvēlīgas, īpašu aprūpi neprasa un aug būtībā jebkurā vietā. Graudzāles necieš pārmēslotu augsni (īpaši ar slāpekli), jo tad augi pārēdoties un krīt veldrē vai saļimst . Visideālāk, ja augsne, kurā graudzāles audzēsiet, būs labi drenēta un vidēji sausa – tad to ilgmūžība un izskats jūs priecēs gadiem ilgi.
Graudzāles arvien veido jaunus cerus, tāpēc tām patīk plašums. Cik tām ļaut izplesties, tas jūsu ziņā. Graudzāles ir viegli gan dalīt, gan ieaudzēt, gan pārstādīt.
Dalot cerus, augšanu var regulēt. Arī ar pārstādīšanu nekādu sarežģījumu nav – lielos cerus uzmanīgi izrok un aizvelk līdz nākamajai dobei. Stādīšanai vispiemērotākais laiks – maijs, augusts un septembris.
Pavasarī, kad graudzālēm sāk parādīties pirmie jaunie dzinumi, vecais lapojums būtu uzmanīgi jāizplēš. Augstās un vidējās graudzāles, kurām ir krāšņi ziedi (sausās ziedu skaras un vārpas), apgriež agri pavasarī (miskantes, īsmatiņu ciesas, lapsastu spalvzāles). Ciņusmilgām, auzenēm un kelērijām ziednešus apgriež tūlīt pēc noziedēšanas – vasaras vidū.
Gandrīz visām daudzgadīgajām dekoratīvajām graudzālēm Latvijas ziemas nekaitē, jo augi ir diezgan salizturīgi. Protams, nebūs kaitēts, ja rudenī tos nedaudz piesegsiet (parasti pār saknēm noliec auga masu).
darzi151
