Jaunās dārzu ideju galerijas ievadā šoreiz paturpināsim par pirmsākumiem , jo arī šeit viedokļi mēdz būt dažādi . Īpaši tajā ,kas attiecas uz ainavu arhitekta vai dārzkopības firmas uzaicināšanu . Tas ir attiecināms gan uz vecu dārzu modernizšanu , gan jaunu dārzu plānošanā. Par atbilstošu samaksu dārzs būs kā konfekte kaut rīt uz pusdienlaiku. Taču gala rezultātā arī teorētiski perfekti saplānots un sastādīts dārzs tā saimniekam var palikt emocionāli svešs. Bez šaubām, labas sadarbības rezultātā, kad saimnieks definē, ko grib darīt dārzā – atpūsties, ravēt, spēlēt bumbu, ainavu arhitekts atradīs risinājumu ,tomēr daudz personiskāk un interesantāk, bet ilgāk gan, ir ar dārza iekārtošanu nodarboties pašam, iesaistot ģimeni, noteikti arī bērnus. Šeit būs vairāki ieguvumi – ja dārza projektēšanu un apsaimniekošanu uzņemas pats saimnieks, tas veicina redzesloka paplašināšanu, daudz un dažādu augu iepazīšanu . Vēl klāt fiziskais darbs, rokot dobes un bedres , psiholoģiskais faktors – kā ģimenē atrast vidusceļu, apmierinot katra gaumi un vēlmes, kā arī darba terapija.
Prātīga izvēle pirms dārza ierīkošanas būs dārzkopības biedrību rīkotie kursi . Ja pašam nebūs laika iekārtot dārzu, tur var iegūt zināšanas, lai kontrolētu dārznieku darbu ,bet arī tad būtu jāatceras daži nosacījumi ,kā būtu rīkoties vispareizāk ,ja Jums pieder lielāks vai mazāks īpašums.
Nepārsteidzieties ar cirvi! Aizlaists un nekopts vecs dārzs var likties biedējoši mežonīgs – lieli koki, panīkuši ogulāji, gārsa līdz ceļiem, rožu atvasājs… Ko darīt? Vispirms jātiek skaidrībā, ko no vecā gribētos paturēt. Izkopjot vainagu, arī vecā ābele var pārtapt par nozīmīgu ainavisku elementu, kam ir pievienotā vērtība – āboli. Tie gan ražas laikā jānovērtē, vai garšo. Ja ir veikta vainaga atjaunošana, uz jaunajiem zariem var uzpotēt vēl kādas jaunas šķirnes. Nevajag steigties visu notīrīt līdz ar zemi – jāatceras, ka jauni stādījumi nedos ražu tūlīt un arī ainavu neaizpildīs uzreiz . Arī pakāpeniski izgriežot vecos un pie zemes pieplakušos ogulāju zarus, jau pāris gados krūms būs kā jauns un neizpaliks arī raža.
Zem lieliem kokiem – ozoliem, liepām, bērziem – nekas labs neaug, tāpēc dārziņu nevajadzētu plānot tuvu tiem ,bet tā varētu būt lieliska piknika vieta ,kurā atliks tik vien kā regulāri nopļaut zāli .
No vecā dārza jāpaņem tradicionālās ziemcietes – kurpītes, lilijas, rudbekijas, asparāgi, flokši un pujenes. Vecās šķirnes ir izturīgas. Tās izrok, no sakņu kamola iztīra gārsas un izveido nostalģisku lauku sētas dārza stūrīti. Turpinājums sekos!
darzi124
