Bijušais oligarhs un Kremļa opozicionārs Mihails Hodorkovskis ”Hodorkovskij LIVE” programmas ēterā prognozēja karu starp NATO un Krieviju. Viņaprāt, tikai tas var apturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
“Galu galā NATO valstīm, Rietumeiropai būs nopietni jācīnās. Tomēr viņiem tas būs jādara – nedaudz agrāk vai nedaudz vēlāk, ar nedaudz spēcīgāku pretinieku vai ar nedaudz mazāk spēcīgu pretinieku… Bet viņiem būs jācīnās. Jo ātrāk viņi to sapratīs, jo patiesībā labāk, jo Putins nevar apstāties. Viņam pietura ir nāve kā gala rezultāts,” sacīja opozicionārs.
Hodorkovskis atzīmēja, ka Putins tikai uz laiku apturēs karu, lai “sagremotu” okupētās teritorijas. Prezidents arī centīsies mobilizēt vairāk cilvēku, Ukrainas pilsoņu, kas kopā ar okupētajām Ukrainas teritorijām “nokļuva” Krievijā. Kopumā viņš var iegūt aptuveni 300 000 līdz 500 000 mobilizācijas potenciālu, uzskata Hodorkovskis.
Pērnā gada septembra beigās Putins paziņoja par Ukrainas Hersonas, Zaporižjes, Doņeckas un Luhanskas apgabalu aneksiju to administratīvajās robežās.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, NATO valstu pārstāvji vairākkārt ir paziņojuši par neiejaukšanos karā. Vienlaikus sabiedrotie sniedz militāro palīdzību Kijivai – kopš 2022.gada 24.februāra rietumvalstis ir sniegušas Ukrainai militāro, finansiālo un humāno palīdzību aptuveni 120 miljardu dolāru vērtībā, dienu iepriekš sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs .
Tajā pašā laikā alianses neitralitāte ietekmē dažu valstu apņēmību paziņot par ieroču piegādi. Piemēram, Vācija sākumā izrādīja neizlēmību, pirms piekrita sūtīt pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot uz Kijevu, pēc tam bija vajadzīgs ilgs laiks, lai koordinētu Leopard tanku nosūtīšanu.
Pēc kara sākuma Ukrainā NATO palielina savu militāro klātbūtni Eiropā. Bet Zviedrija un Somija paziņoja par vēlmi pievienoties aliansei, to pieteikumus jau ir ratificējušas lielākā daļa iesaistīto valstu. Somija robežojas ar Krieviju, robežas garums ir aptuveni 1300 kilometru.
Viena epizode apšaubīja NATO neitralitāti. Pēc kārtējās Krievijas veiktās masveida Ukrainas apšaudes viena raķete nokrita Polijas teritorijā. Tā rezultātā gāja bojā divi cilvēki. NATO valstis rīkoja ārkārtas sanāksmi, kurā cita starpā plānoja apsvērt iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu. Vēlāk izrādījās, ka Polijā nokritusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete.
Dienu iepriekš Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas deputāts ģenerālis Viktors Soboļevs sacīja, ka Krievijai vajadzētu atturēties no militāras sadursmes ar NATO. “Es uzskatu, ka neviens tam nepiekritīs, jo patiesībā tas nozīmēs trešā pasaules kara sākumu, kodolsadursmi,” skaidroja ģenerālis.
Vēlāk viņš sarunā ar RBC piebilda, ka vispirms Krievijas armija ir “jāatjauno līdz tādam līmenim, lai tā spētu atrisināt jebkurus uzdevumus”. Tad Krievija būs gatava jebkuram karam ar jebkuru ģeopolitisko pretinieku, tostarp NATO bloku, sacīja Soboļevs.
