Pašreizējais politiskais režīms Krievijā pastāvēs līdz 2026. gadam, pēc tam valstij būs jārisina krīzes problēmas politikā un ekonomikā. Šādu prognozi Mihails Hodorkovskis sniedza intervijā Meduza.
Viņš apliecināja gatavību šim periodam kļūt par “krīzes menedžeri”, taču atteicās šo darbību saukt par politisku, aprobežojoties ar “civildienesta” definīciju.
“Jums jāsaprot, ka es neesmu politiķis tādā nozīmē, ka politiķi ir politiķi. Es neesmu tas cilvēks, kurš vēlētos vai kuram ir pieredze, ir vēlme iziet kādas tautas vēlēšanas,” atzina bijušais oligarhs. Līdz 2026. gadam, pēc Hodorkovska domām, viņam būs grūti veikt šādu darbu.
“Ja šis (režīma krišana) notiktu vakar, šodien vai pat burtiski rīt, es būtu gatavs darīt šo darbu. Bet, pamatojoties uz manām prognozēm, diemžēl es to vairs nedarīšu,” viņš sacīja. Tomēr politiķis apgalvo, ka palicis viens no retajiem opozicionāriem, kas palikuši brīvībā un kuri “gan pēc pieredzes, gan vecuma” sliecas iesaistīties krīzes vadībā.
Pēc Hodorkovska domām, pieprasījums pēc nākotnes vīzijas Krievijas sabiedrībā nav pārāk liels. Tas pastāv opozīcijas vidē, sāk veidoties politiskajā elitē un pastāv starp emigrantiem, Rietumu sabiedrotajiem un partneriem. Krievijā sabiedrība “tagad atrodas nedaudz histēriskā stāvoklī”, viņš teica.
Viens no galvenajiem jautājumiem pēc esošā politiskā režīma krišanas būs valsts tehnoloģiskā attīstība, ko kavē noteiktās sankcijas. Tas būs jārisina ikvienam, kurš nāks pie varas pēc Putina, tas ir, lēmums par rīcību ir jāsaskaņo jau iepriekš. “Rietumu sabiedrība ne uzreiz piekrīt dažiem priekšlikumiem – tā nobriest šiem priekšlikumiem, ņemot vērā to, ka Krievijā notiekošais, kā vienmēr, viņiem nav īsti skaidrs. Lai tie ”nogatavotos”, viņiem kaut kas jāpiedāvā,” pieļauj Hodorkovskis.
