Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” sestdien, 12. maijā, Sēlpils pagasta “Boļānos” svinēs 15 gadu jubileju un jau desmito reizi ieskandinās Sēlpils pakalnus ar Sēlijas tradicionālajām pavasara dziesmām. Lai iepazīstinātu visus interesentus ar šim novadam raksturīgo dziesmu veidu – rotāšanu, visi intersenti plkst. 18.00 “Boļānu” mājās aicināti uz grupas vadītājas Ivetas Tāles un “Saucēju” meistarklasi.
“Tieši Sēlijā 19. gadsimtā komponists un folkloras pētnieks Andrejs Jurjāns pierakstīja īpatnēju un krāšņu daudzbalsības veidu – rotāšanu (pēc piedziedājuma “rotā)”, kam ir raksturīgs burdons un sekundu intervāli balsu saskaņā. Jurjāns raksturoja rotāšanu kā “skaistākās dziesmas, kas latviešiem jebkad bijušas”. ”Saucēju” darbības mērķis jau no rašanās brīža 2003. gadā ir bijis apgūt un popularizēt latviešu tradicionālo dziedāšanu. Tieši rotāšana bija vienas no pirmajām daudzbalsības veidiem, ko grupa rekonstruēja pēc nošu pierakstiem, un nu jau desmito pavasari iedzīvinās tam dabiskajā akustiskajā vidē – Sēlijas pakalnos un mežu ielokos, kas rada savu īpašo atbalsu rakstu un citus skaņas efektus”, stāsta grupas vadītāja Iveta Tāle.
“Saucējas” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Kultūras akadēmijas atbalstu pagājušajā gadā ir sākušas un šopavasar turpina īstenot projektu “Tradicionālā dziedāšana dabas akustiskajā telpā”, kura ietvarā grupas dalībnieces iepazīstas ar dziedāšanas tradīcijām, kas saglabātas folklorā un ieražu aprakstos, un saskaņā ar tur minētajiem laiktelpas nosacījumiem izvēlas atbilstošu dziesmu repertuāru, veicot tā ieskaņojumus dabā un aprakstot gūto pieredzi. Projekta rezultāts būs mūzikas albums un grāmata. Šopavasar Sāvienas pilskalnā kā pirmās iecerēts ierakstīt tieši rotāšanas dziesmas.
Sadziedāšanos Sēlpils pakalnos 12. maijā jau desmito pavasari pēc kārtas rīko Sēlpils pagasta bioloģiskās saimniecības “Boļāni” saimniece, vietējā novadpētniece Maija Paegle, kas par godu Latvijas simtgadei ir arī aicinājusi Ābeļu pamatskolas mazpulcēnus iestādīt Latvijas simtgades ozolu M. Paegles un mazpulku izveidotajā “111 ozolu takā”. Šogad arī aprit desmit gadi, kopš “Boļānos” atvērts “Sēlpils lauku sētas Dainu skapis”, kas virtuāli piedāvā apskatīt 3389 tautasdziesmas, ko sēlpilieši pierakstījuši un iesūtījuši Krišjānim Baronam.
Par “Saucējām”:
Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas” izveidojusies 2003. gadā Rīgā. Grupas dalībnieces apvieno kopīgs mērķis – apgūt un popularizēt latviešu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas, īpašu uzmanību veltot tām lokālajām tradīcijām, kurām raksturīga daudzbalsība.
Savas darbības laikā „Saucējas” sagatavojušas vairākas koncertprogrammas, kas veltītas atsevišķām Latvijas vokālās mūzikas tradīcijām (Viļakas, Liepnas, Sēlpils/Vārnavas, Ludzas/Kārsavas). Izdoti četri grupas mūzikas albumi („Saucējas” 2007, „Dziediet, meitas, vokorā. Sēlpils un Vārnavas folklora” 2012, „Saucējas. En concert Paris” 2014, „Trīci, munu ustabeni. Ludzas un Kārsavas tradicionālā mūzika” 2016).
Albums „Dziediet, meitas, vokorā” saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu (2012), bet albums „Trīci, munu ustabeni. Ludzas un Kārsavas tradicionālā mūzika” – Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks” (2016).
Ārpus Latvijas robežām „Saucējas” koncertējušas Austrijā, Armēnijā, Baltkrievijā, Bulgārijā, Gruzijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Krievijā, Lietuvā un Polijā.
