Talsu novada muzejā līdz 14. jūlijam apskatāma neliela Talsu mākslinieces-novadnieces gleznotājas Skaidrītes Elksnītes 90 gadu piemiņas izstāde. Eksponētas piecas gleznas no Talsu novada muzeja mākslas krājuma. Var teikt, tas nav daudz, bet tagad, 17 gadus pēc viņas aiziešanas, ar šīm un ar lielāko daļu no viņas atstātajām gleznām var lepoties visa Kurzeme…
Skaidrīte Elksnīte dzimusi 1929. gada 5. martā Ventspilī, mirusi 2002. gada 23. aprīlī Liepājā. Apglabāta Pūres kapos.
Ar Talsu pusi māksliniecei ir bijusi saistība gan bērnībā un jaunībā, gan arī dzīves pilnbriedā. Mācījusies Talsu pilsētas pamatskolā, Talsos viņa pirmo reizi redzējusi profesionālu mākslinieku izstādi, iepazinusi gleznotāju Žani Sūniņu un dzirdējusi pirmo simfoniskā orķestra koncertu savā mūžā. Pēc neveiksmīga pirmā starta Mākslas akadēmijā Skaidrīte Elksnīte nolēma nopietni “iet mācībā” pie Žaņa Sūniņa, pēc kuras ceļš uz Mākslas akadēmiju bija vaļā.
Pēc Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas pabeigšanas 1965. gadā Skaidrīte Elksnīte pārceļas uz dzīvi Liepājā; tur viņa ir bijusi ilggadēja Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas un, no 1994. gada, arī Liepājas Pedagoģijas akadēmijas zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēja. Daudzi viņas audzēkņi sauc Elksnīti par savu īsto skolotāju ( arī mūsu puses gleznotājs Mihails Ramuss ). Te viņa atrada savu, sev vien raksturīgu otas rakstu, savas tēmas un kolorītu, kļuva par vadošu gleznotāju Liepājas mākslinieku organizācijā.
Tagad, ar laika distanci, var apgalvot, ka Skaidrīti Elksnīti vienīgo varētu saukt par īstu Kurzemes gleznotāju. Viņa gleznoja Kurzemes ainavu – mazpilsētas un to iedzīvotājus, jūras piekrasti saulrietu sarkani violetajās gaismās, Kurzemes baznīcu torņus. Viņa glezno savus laikabiedrus – Liepājas bohēmu, savus draugus -māksliniekus, Imantu Kalniņu ieskaitot, viņai bija vēl spēka astoņdesmitajos gados gleznot daudzfigūru kompozīcijas ar čigāniem un kompozīcijas ar mūziķiem un koncertu ainām, ir gleznojusi arī altārgleznas. Mūzika viņai bija ļoti svarīga kā iedvesmas avots, glezniecībā pati iedvesmojusies no Sezāna un van Goga, taču laika gaitā izkopusi pati savu, līdzsvarotu kompozīcijas un krāsu ritmikas sintēzi. Katrs krāsu laukums ir sabalansēts un noskaņots ar blakus esošo, viņas gleznās sarkanais, oranžais violetais, arī dzeltenais nekad nebūs kliedzošs vai uzbāzīgs un lēts.
Kopš 1960. gadu vidus Skaidrīte Elksnīte ir piedalījusies visās Talsu mākslinieku-novadnieku darbu izstādēs Talsu muzejā, kā arī ir sarīkojusi savas personālizstādes Nogales pilī ( 1989 ) un Talsu muzejā ( 1973, 1980, 1999 ). Šai nelielajā piemiņas izstādē, arī divās Talsu ainavās, ir labi atpazīstams mākslinieces rokraksts, kā arī ir iespēja vēlreiz pamanīt viņas rokas veiklību divos dāvinājumos Talsu muzejam – pasteļzīmējumos.
Guna Millersone,
izstādes iekārtotāja
