Braucot virzienā Kārsava – Baltinava, aptuveni pusceļā ir pagrieziens pa kreisi. Nogriežoties un aptuveni divus kilometrus mērojot pa meža ceļu, nokļūsiet Motrines ezera dabas liegumā – klusā vietā meža ielokā, kas dabas pētniekus saista ar tur sastopamo kaļķaino zāļu purvu, bet atpūtniekiem patīk klusuma, dabas bagātību un labiekārtotās vides dēļ.
Motrines ezers atrodas Baltinavas novadā. Dabas liegums te izveidots pirms 12 gadiem, un tā teritorija ir salīdzinoši neliela – 46 hektāri. Ezera piekrastes josla ir izteikti purvaina. „Te ir trīs purvu tipi, kas ir īpaši aizsargājami biotopi – kaļķainie zāļu purvi, pārejas purvi un slīkšņas. Un tālāk aiz purviem sākas mežs,” radio raidījumā Pa dobys stygom pi myusim Latgolā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Ivars Leščinskis.
Izrādās kaļķains zāļu purvs ir viens no retākajiem biotopiem valstī, īpaši maz tas sastopams Latgalē. “Latvijā šī biotopa izplatība ir tikai 200 hektāri, līdz ar to tas ir viens no svarīgākajiem un centrālajiem objektiem šajā dabas liegumā,” radio raidījumam atklāj vecākā valsts vides inspektore Elīna Tripāne. “Augsne tam ir nabadzīga, bet tajā ir daudz kalcija, kas ļauj veidoties specifiskai augu sabiedrībai. Te aug tādi aizsargājami augi kā asā dižlape, dzeltenā akmeņlauzīte, dzegužpirkstīte, lēzela lipare un spīdīgā āķīte.”
Dabas liegumā zinātnieki atklājuši arī ļoti retu bezmugurkaulnieku sugu – pumpurgliemezi. „Paši mēs, veicot apgaitu, dabā neesam to redzējuši. Tie ir tik sīki un necili, ka tikai dabas pētnieki var tos atrast šai lielajā meža masīvā,” atklāj vides inspektore. E.Tripāne arī atzīst, ka reto biotopu, kāds ir kaļķainais zāļu purvs, pienācīgi novērtēt var tikai speciālisti, bet ikdienā cilvēki priecājas par purvainā meža dabas veltēm – sēnēm un ogām.
Pats Motrines ezers ir gleznaina, salīdzinoši neliela, apaļas formas ūdenstilpe, ko no visām pusēm ieskauj mežs. Taču par labu peldvietu ezeru nosaukt gan nevar, jo tas ir ļoti dūņains. „Ja nu kuram patīk dūņās ielīst, var jau mēģināt,” skeptisks par peldi ezerā raidījumā ir I.Leščinskis. „Skaidrā laikā, braucot ar laivu, var redzēt, ka ezera dibenā ir tikai dūņas, tajā ir ļoti maz ūdens augu. Principā ezers ir vairāk domāts makšķerniekiem.”
Lielākoties cilvēki te makšķerē no krasta, kur Latvijas valsts meži labiekārtojuši atpūtas vietu. Augšā kalniņā ir izveidota nojume, ugunskura vieta un atkritumu urna, savukārt uz ezeru ved laipa. Vides speciālists stāsta, ka citviet ap ezeru esot staigns purvs, pa kuru pat pāriet nevarot, lai piekļūtu ezeram.
Lielākoties te makšķerējot vietējie. Radio raidījuma veidotāji par noķerto lomu izvaicā divus satiktos zvejniekus – Hariju un Reini no Salnavas, kuri vairākas stundas ir pavadījuši ezera vidū piepūšamā laivā. “Šodien slikts loms. Mazas raudiņas. Mēs sēdējām vairāk uz līņa. Šodien neķērās,” raidījumā stāsta Harijs. “Kamēr silts, atbraucam. Ar laivu iebraucam un citreiz paliekam līdz rītam.” To, ka Motrines ezers ir dabas liegums, Harijs zina, taču tas viņu ne īpaši iepriecina dažādo ierobežojumu dēļ: „Ezerā ar motoru neatļauj braukt. Patīk man uz velces pavelcēt līdaku, bet te nedrīkst.”
Savukārt atpūtniekiem, kuriem patīk klusa atpūta dabā, šī ir piemērota vieta, jo ir labiekārtota, bet maz apmeklēta. Jāatceras gan, ka dabas liegums Motrines ezers atrodas Krievijas pierobežā, tāpēc noteikti līdzi jābūt personu apliecinošiem dokumentiem.
Radio raidījumu “Pa dobas stygom pi myusim Latgolā” klausieties ceturtdienās plkst. 16.50 “Divu Krastu radio” (ar atkārtojumu piektdien plkst.18.50), kā arī plkst. 11.25 “Latgales radio” (atkārtojums piektdien 16.50) vai www.pimyusimlatgola.lv
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
