Lēmums aizvērt vārstus gāzes vadiem, kas ved uz Eiropu – Gazprom vienīgo lielāko tirgu – izraisīja Krievijas gāzes nozares strauju sabrukumu.
Līdz augusta sākumam Gazprom gāzes ieguve bija samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš vismaz 2008.gada, norāda Bloomberg, atsaucoties uz uzņēmuma darbības statistiku.
Jūlijā, saskaņā ar Gazprom datiem, tā saražota 24 miljardu kubikmetru apmērā, kas ir par 36% mazāk nekā gadu iepriekš. Kritums, kas sākās pavasarī ar Jamalas-Eiropas cauruļvada apturēšanu un piegāžu pārtraukšanu valstīm, kuras atteicās maksāt saskaņā ar “rubļa” shēmu, katru mēnesi pastiprinās: aprīlī tas bija mīnuss 10% pret iepriekšējo gadu, maijā. – 14%, jūnijā – 30%.
Pasaulē lielāko gāzes rezervju īpašnieks, kas 2020. gadā tiek lēsts 9 triljonu dolāru apmērā, Gazprom slēdz urbumus laukos, kuru izejvielas pēkšņi nav kur pārdot.
Gazprom eksports jūlijā sasniedza tikai 6,4 miljardus kubikmetrus, un, salīdzinot ar to pašu mēnesi 2021. gadā, tas samazinājās par 58% pēc tam, kad uzņēmums samazināja Nord Stream jaudu līdz 20% un paziņoja par nepārvaramas varas apstākļiem pēdējiem klientiem Eiropā, tostarp Vācijā, Austrijā un Itālijā.
Saskaņā ar Bloomberg aplēsēm Gazprom vidējais eksporta apjoms dienā bija tikai 202 miljoni kubikmetru dienā, kas ir zemākais rādītājs kopš vismaz 2014. gada.
Gazprom pēdējos pirmskara mēnešos uz ārzemēm sūknēja aptuveni 12 miljardus kubikmetru mēnesī. Bet kopš tā laika eksports ir samazinājies uz pusi, neskatoties uz piegādēm pa cauruļvadu”Sibīrijas spēks” uz Ķīnu. Gazprom šo pieaugumu lēš 60% apmērā, konkrētus apjomus nenorādot.
Neskatoties uz deklaratīviem mēģinājumiem paplašināt izejvielu eksportu uz austrumiem, patiesībā Gazprom nav kur pārorientēt Eiropas plūsmas, uzskata RusEnergy partneris Mihails Krutihins.
“Pagājušajā gadā uz Ķīnu tika nosūtīti tikai 10 miljardi kubikmetru, nav ne projektu, kas varētu ātri atjaunot Gazprom lomu, ne Ķīnas vajadzības šādos apjomos,” viņš skaidro.
Vienlaikus ar piegāžu samazināšanos caur Nord Stream, ”Turcijas straumes” plūsma samazinās, savukārt pieprasījuma pieaugums pēc gāzes no Ķīnas “infrastruktūras ierobežojumu dēļ nespēs segt sarūkošās piegādes Eiropai”, saka Staņislavs Murašovs. Raiffeisenbank analītiķis.
Savulaik sapņojot par viena no pasaulē lielākajām kompānijām un triljonu dolāru kapitalizāciju, Gazprom kā gāzes eksportētājs pašlikvidējas: palika bez galvenā ārējā tirgus, un vietējais šādus apjomus nespēj sagremot, stāsta Krutihins. Gazprom kritums līdzi velk arī Krievijas ekonomiku, atzīmē Centrocredit Bank ekonomists Jevgēņijs Suvorovs: jūnijā saskaņā ar Ekonomikas attīstības ministrijas datiem Krievijas IKP samazinājies par 4,9% gadā salīdzinājumā ar 4,3% maijā.
Gāzes karš ar Eiropu ir “galvenais faktors, kas padziļinās recesijā”, uzsver Suvorovs: par to liecina gan vairumtirdzniecības sabrukums (-18,3% pret iepriekšējo gadu) un cauruļvadu transporta dinamika (-9,8%).
