Alla Pugačova šodien vērsās Krievijas Federācijas Tieslietu ministrijā ar lūgumu uzņemt viņu “viņas mīļotās valsts ārvalstu aģentu rindās”, solidarizējoties ar Maksimu Galkinu. Par to dziedātāja uzrakstīja uzrakstīja savā Instagram.
“Es lūdzu jūs ierakstīt mani manas mīļotās valsts ārvalstu aģentu rindās, jo esmu solidāra ar savu vīru, godīgu, cienīgu un sirsnīgu cilvēku, patiesu un neuzpērkamu Krievijas patriotu, kurš novēl Tēvzemei labklājību, mieru. dzīvību, vārda brīvību un pārtraukt mūsu puišu nāves dēļ iluzoriem mērķiem, kas padara mūsu valsti par atstumtu un apgrūtina mūsu pilsoņu dzīves,” sacīja Alla Pugačova.
Jāpiebilst, ka Krievijas mediji, kas citēja vēstuli, lielākoties neuzdrošinājās citēt viņas uzrunas beigu daļu.
Pats Maksims Galkins iepriekš Krievijas Tieslietu ministrijas lēmumu atzīt viņu par “ārvalstu aģentu” – it kā par politisko darbību – nosauca par nepamatotu.
“Es netirgojos ar sirdsapziņu,” Instagram rakstīja Galkins.
Personu – “ārvalstu aģentu” reģistrā, kur Galkinam bija jau 23. kārtas numurs, viņu “gaidīja” pazīstamu kultūras darbinieku grupa: mūziķi Andrejs Makarevičs un Boriss Grebenščikovs, rakstnieks Boriss Akuņins, kinorežisors Vitālijs Manskis. un citi.
Iepriekš Krievijas Federācijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ar Maksimu Galkinu Kremlim “acīmredzami nav pa ceļam”.
Jau no paša Krievijas intervences Ukrainā pirmsākumiem mākslinieks ir nosodījis karu. “Jūs lūdzat par mieru Lieldienās un tajā pašā laikā sūtāt spārnotās raķetes uz dzīvojamām ēkām,” viņš sacīja, uzrunājot Krievijas vadību pēc Odesas apšaudes. Galkins arī pārskaitīja savos koncertos savāktos līdzekļus, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem.
Varas iestādes mietpilsoņiem cenšas demonstrēt, ka viņiem nav “neaizskaramo”, un pat visas tautas mīlulis tiks sodīts, ja ”augšās” to uzskatīs par nepieciešamu, saka ”Ježednevnij žurnal” galvenais redaktors Aleksandrs Riklins. Pēc viņa domām, tas galvenokārt ir “biedējošs žests”.
“Tādējādi viņi parāda savu “nesaudzību,” skaidro Riklins. “Acīmredzot viņi neapzinās, ka, iekļaujot pasaulslavenus cilvēkus ārvalstu aģentu sarakstā, viņi ienes nesapratni pat paklausīgo masu prātos. Galu galā ārvalstu aģenti teorētiski nemaz nedrīkst būt populāri, un viņu noteikti nevajadzētu būt pārāk daudz, jo pēc definīcijas viņi ir “izstumtie”, “tautas ienaidnieki”. Taču Krievijā ilgu laiku neviens nopietni neuzskata šo sodu par atbilstošu tā sākotnējai nozīmei, ko, rakstot dokumentu, centīgie likumdevēji centās tajā ielikt.
Maksims Galkins atļāva sev daudz, uzstājoties savos koncertos ārzemēs un īpaši nesavaldīdamies, tāpēc viņi nolēma viņu kā paraugu sodīt, lai jau saknē izskaustu lipīgo piemēru, norāda Riklins: “Protams, tas neizraisīs. tautas sašutumu. Es uzskatu, ka viņi Pugačovu nekad un nekādos apstākļos neaiztiks. Lai gan domāju, ka Alla Borisovna nekādā gadījumā neklusēs, un viņa noteikti ”nemeklēs vārdus kabatā”.
Šis stāsts liecina arī par varasiestāžu aizkaitinājumu, kas redz, ka, neskatoties uz visām represijām, Kremļa politikai iebilstošo cilvēku skaits īpaši nemazinās, atzīmē žurnālists: “Viņi grib verdzību un paklausību, bet nekas nesanāk. Maksims nesteidzas mājās, kas izriet no tekstiem, kurus viņš turpina izrunāt publiski. Tāpēc īpaši viņu aizskart nebūs iespējams. Viņš nekāps uz skatuves un nepaziņos, ka ar jums runās ārzemju aģents…”
Turklāt pašas varas iestādes pievēršas tiem cilvēkiem, kuri publiski paziņo, ka nepiekrīt Kremļa politikai, rezumē ”Ježednevnij žurnal” galvenais redaktors.
Īpaša loģika notiekošajā nav jāmeklē, uzskata sociālpsihologs Aleksejs Roščins. Viņaprāt, šobrīd notiekošais izskatās pēc “aizkavētas reakcijas”.
“Daļa no tā ir atriebība visdažādākajiem disidentiem – atriebība, kas līdz šim nav spējusi realizēties,” precizē Rosčins. – Galu galā savulaik Krievijā vēl notika cīņa starp diviem torņiem – “liberāļiem” un drošības spēkiem, kas no visa spēka centās pievilkt skrūves. “Liberālā” valdība bremzēja drošības spēku impulsus, taču, sākoties SMO (“speciālā militārā operācija”), tā tika sakauta un beidza pastāvēt.
Un tagad drošības spēki, kā saka, “aizsniegušies līdz cirvim”, uzsver Roščins: “Un tā kā situācija ar fantāziju un radošumu viņiem nav īpaši laba, un domāšanas apvāršņi ir ļoti ierobežoti, viņiem tas jādara ar degsmi. Attiecībā uz Galkinu tā ir arī atriebības izpausme ne tikai un ne tik daudz par viņa pretkara runām, bet gan par iepriekš rādītajām Putina parodijām. Viņš diezgan nežēlīgi izsmēja prezidentu. Tad viņi neuzdrošinājās viņu apspiest, bet tagad ir pienācis laiks.
Šķiet, varas iestādes nolēmušas pilnībā atteikties no himeras, ko sauc par prātu, un dot brīvu vaļu instinktiem, pieļauj sociālpsihologs.
“Turklāt viņi nepārprotami nespēj savaldīt savu kairinājumu. Ir skaidrs, ka viss notiek nepareizi. Tāpēc varas iestādes pāriet uz diezgan reflektīvu un neracionālu rīcību. Tas ir kā situācija, kad cilvēks tumsā cīnās ar briesmoņiem, kas viņam uzbrūk. Briesmoņu nav, tāpēc tiek tiem, ka patrāpās pa rokai rokai. Turklāt viņi ar dedzību apņēmušies piešķirt ārvalstu aģentu titulu tiem, kas jau atrodas ārzemēs un, šķiet, nerada tiešus draudus režīmam. Tas liek domāt, ka varas iestādes kategoriski nevēlas, lai mājās atgrieztos neuzticama, no viņu viedokļa publika, ”secina Aleksejs Roščins.
