Pieminot izcilo novadnieku, garīdznieku un valstsvīru Franci Trasunu, 14. oktobrī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika tematiska pēcpusdiena „Franča Trasuna zīmē”.
Pasākums noritēja divās daļās. Pirmā daļa bija veltīta F. Trasuna personības atklāsmei Latvijas kultūrvēstures kontekstā, iezīmējot viņa sarežģīto dzīves ceļu no pašaizliedzīgas kalpošanas Latgales labā līdz izslēgšanai no baznīcas un reabilitācijai no Vatikāna pēc vairāk kā piecdesmit gadiem. Pasākuma otrajā daļā bija tikšanās ar tulkotāju, bibliotekāru un rakstnieku Edmundu Untuli, kurš lietuviešu valodā ir iztulkojis Ingas Ābeles romānu „Klūgu mūks”. Romānā viens no galvenā varoņa prototipiem ir F. Trasuns (1864–1926). Tikšanās reize ar tulkotāju nebija nejauši izvēlēta, bet gan iezīmējot 16. oktobri – F. Trasuna dzimšanas dienu. Pasākumā izskanēja aicinājums F. Trasunu un citus ievērojamus novadniekus pieminēt arī ārpus apaļām jubilejām.
Bijušais Saeimas deputāts un Rēzeknes Latgaliešu biedrības vadītājs Pēteris Keišs pastāstīja par F. Trasuna vārda un personības atdzimšanu Latvijas kultūrtelpā. Viņš dalījās personiskās atmiņās par dzīvē sastaptiem cilvēkiem un saviem tuviniekiem, kuri piedzīvojuši sprediķi, kurā F. Trasuns izstumts no baznīcas. Atmodas laikā tika daudz darīts, lai F. Trasuna devums tiktu novērtēts un atgriezts viņa labais vārds. „Viņa lielumu aptvērām tikai pamazām”, uzsvēra P. Keišs. Pēc daudziem gadiem tomēr tika piedzīvots brīdis, kad izskanēja paziņojums par F. Trasuna labās slavas atgūšanu, un tas notika Rīgā Dailes teātrī. Pieminot Trasunu, savulaik Rēzeknes Tautas teātrī tika iestudēta izrāde, gūstot skatītāju atsaucību visā Latgalē. Lielu darbu bija ieguldījusi Valentīna Bruzgule, veidojot F. Trasuna muzeju „Kolnasāta” Sakstagalā. Godinot F. Trasuna piemiņu, tika uzlikta plāksne pie Rēzeknes katedrāles, vēlāk – atklāts piemineklis Rēzeknē blakus vienai no vietām, kur notika 1917. gada Latgales kongress un kura organizēšanā ne mazums pūļu bija ieguldījis F. Trasuns.
Pasākumā Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis stāstīja par izdotajiem F. Trasuna darbiem. Savukārt dzejniece Anna Rancāne kavējās atmiņās par Daugavpils laiku, kad strādājusi par teātra literārās daļas vadītāju. 1989. gadā Daugavpilī, atzīmējot F. Trasuna jubileju, uz atjaunotā Daugavpils Valsts teātra skatuves pēc daudziem noklusējuma gadiem, izskanējis F. Trasuna vārds. 2014. gadā Rēzeknes Tautas teātris iestudēja lugu „Francis” (režisore M. Zaļaiskalns, scenārija autore A. Rancāne). A. Rancāne piebilda: „F. Trasuns bija ārkārtīgi liela personība. Lielās personības ir kā magnēti, kas mūs pievelk cauri laikiem, viņi gan spēj iedvesmot citus, gan arī paši radīt enerģiju.”
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, Dr. philol. Ilga Šuplinska klātesošos iepazīstināja ar augstskolas izveidotajiem digitālajiem rīkiem – lingvistisko karti, virtuālo muzeju un virtuālo spēli „Īsapazeisim”, kuros var lasīt un meklēt ziņas par F. Trasunu.
Pasākuma otrā daļā bija veltīta I. Ābeles romānam „Klūgu mūks” un tā tulkojumam lietuviešu valodā. Tulkotājs E. Untulis pastāstīja par tulkojuma tapšanu divu gadu garumā. Viņš no jaunības dienām lasījis latviešu literatūras tulkojumus lietuviešu valodā, bet to nemaz nav bijis tik daudz. Grāmatu tirdziņā iegādājies Ingas Ābeles darbus: viņu piesaistījusi tēlainība, varoņu spēcīgais raksturs, dzejiskums un apgarotība. Romāns „Klūgu mūks” savaldzinājis ar izcilām vēsturiskām personībām un sācies tulkošanas darbs. Grāmatai lietuviešu valodā vēl nav izdevies atrast izdevēju.
Pasākuma ciemiņi bija Skodas rajona (Lietuva) publiskās bibliotēkas darbinieki un bibliotēkas direktors Jonass Grušas. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore pastāstīja par sadarbību starp Skodas un Rēzeknes bibliotēku, kas aizsākusies pirms dažiem gadiem, kad Rēzeknes Centrālās bibliotēkas speciālistes piedalījās Skodas rajona bibliotēkas rīkotajā konferencē, kas veltīta reģionālajām valodām, akcentējot latgaliešu valodas, kašubu valodas Polijā un žemaišu valodas Lietuvā saglabāšanu.
Informāciju sagatavoja
Ruta Suseja,
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas
direktores vietniece
