Neskatoties uz nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem būvniecības nozarē un vairs ne tik labvēlīgo situāciju ārējos tirgos, Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī turpinājusi uzrādīt ļoti strauju izaugsmi, iekšzemes kopproduktam (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinoties par 4,8%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP ir pieaudzis par 1,8%, kas ir straujākais ceturkšņa pieauguma temps kopš 2016. gada ceturtā ceturkšņa.
Izaugsme būvniecības nozarē, kas gada pirmajā pusē bija pārsniegusi 30%, trešajā ceturksnī gada griezumā palēninājusies līdz 10%, taču nozare joprojām ir viena no būtiskākajām Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājām. Būvniecības nozares attīstību veicina gan pieaugošā Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūde, gan līdztekus tam palielinās arī privātās investīcijas. Par pieaugošu investīciju plūsmu liecina arī valsts budžeta izdevumi investīcijām, kas trešajā ceturksnī palielinājušies par 22%, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.
Mērenāki izaugsmes tempi trešajā ceturksnī bijuši rūpniecībā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, palielinājusies par 1%, kamēr gada pirmajā pusē bija sasniegta 2,7% izaugsme. Rūpniecības izaugsmes palēnināšanos, visticamāk, jau sāk ietekmēt globālās tirdzniecības bremzēšanās, kā arī enerģētikas nozares izlaidi rudenī būtiski samazinājis sausuma izraisītais kritums elektroenerģijas ražošanā. Tāpat lēnāks nekā gada pirmajā pusē bijis pieaugums mazumtirdzniecības nozarē – par 2%, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
Informācijas sagatavotāja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
