Atklāti paziņojot, ka vienatnē tu jūties vislabāk, visbiežāk tu sastapsies ar neizpratni. Tas taču ož pēc garlaicības, dīvainībām un kaprīza rakstura – un tajā ir visai maz “sociālā kapitāla”! “Tas saistīts ar to, ka mūsu kultūrā būt sabiedrības mīlulim nozīmē – uzsist sev cenu,” saka Urzula Vāgnere (grāmatas “Vienatnes māksla” autore).
Cilvēka popularitāti jeb iemīļotību sabiedrībā mēdz noteikt pēc viņa paziņu skaita un sarunāto tikšanos biežuma. To, cik daudziem tas ir svarīgi, var redzēt, piemēram, pēc sociālo mediju popularitātes.
Kāpēc ir vērts pārkāpt šo tabu:
„Katram cilvēkam ir vajadzīgi brīži, kad mierīgi apstrādāt iespaidus un pieredzi, būt vienatnē ar sevi un pajautāt sev: „Ko īsti es gribu?”, „Ko man darīt tālāk?”,” saka Vāgnere. Sociālā tabu laušana nozīmē iespēju izsprukt no vāveres riteņa un sarunāt randiņu pašai ar sevi.
Intravertam cilvēkam, kam bieži un labprāt patīk pavadīt laiku vienatnē, nevajag pretoties savai būtībai, jo tas prasa lielu enerģijas patēriņu. Nav jābaidās atteikt tikšanos citiem cilvēkiem, bet saviem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem vajag pateikt, ka noraidi viņu ielūgumu tikai tāpēc, ka tev ir vajadzīgs laiks sev pašai, nevis tāpēc, ka tev viņi vairs nepatīk.
„Ja nākas saskarties ar cilvēkiem, kuri to galīgi nespēj saprast, var ņemt talkā arī pieklājīgus melus,” iesaka psiholoģe. Galvenais palikt uzticīgai sev un nonākt pie tā, ko Vāgnere sauc par „psihes ģenerāltīrīšanu”. Vienatne, kā epizodiska parādība vai kā pastāvīgs dzīvesveids, ļauj ievērot pārmaiņas, pieņemt svarīgus lēmumus dzīvē un, kas nav mazsvarīgi, atgūt interesi par citiem cilvēkiem un rast prieku no sazināšanās ar viņiem.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
