Turcija, kas kļuvusi par pēdējo Krievijas “logu uz Eiropu” un vienu no galvenajiem preču piegādes centriem Krievijai, apejot sankcijas, pieprasa no Kremļa abpusēju piekāpšanos.
Redžeps Tajips Erdogans plāno panākt Krievijas gāzes cenas samazinājumu par 25%, vēsta Bloomberg , atsaucoties uz avotiem Turcijas prezidenta administrācijā.
Erdogans iecerējis savu priekšlikumu paust piektdienas sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Sanāksme būs trešā pēdējo trīs mēnešu laikā, un tā notiks ŠSO samita ietvaros Samarkandā.
Pēc piegādes pārtraukšanas Eiropas valstīm Turcija kļuva par Gazprom lielāko klientu un galveno Krievijas gāzes tranzīta centru uz Dienvideiropu. Taču gāzes rēķins no Krievijas, kas sasniedz 50 miljardus dolāru gadā, nav paceļams trauslajai Turcijas ekonomikai, kas dzīvo ar tirdzniecības un maksājumu bilances deficītu un ir noslogota ar 451 miljardu dolāru ārējo parādu.
Kā ziņo Bloomberg avoti, Erdogans grasās meklēt samaksu par gāzes piegādēm Turcijas lirās, nevis tradicionālajās “cietajās” valūtās. Tas palīdzēs ekonomikai netērēt deficītos dolārus un eiro un mazinās “robu” valūtas bilancē, kas pēc Turcijas Centrālās bankas prognozēm līdz gada beigām varētu sasniegt 47 miljardus dolāru (tekošais konta deficīts).
Pēdējās sarunās ar Putinu Sočos 5.augustā Erdogans ierosināja pilnībā atlikt maksājumus Gazprom, izdevumam The Middle East Eye pastāstīja avoti, kas ir informēti par situāciju . Pēc samita rezultātiem Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks paziņoja, ka ir panākta vienošanās daļēji konvertēt maksājumus rubļos. Taču Erdoganam ar to nepietiek: inflācija Turcijā pārsniedz 80%, un jau pēc 9 mēnešiem valstī notiks prezidenta vēlēšanas, kurās 68 gadus vecais valsts vadītājs tiks pārvēlēts uz trešo termiņu pēc kārtas.
Erdoganam ir pietiekami daudz iespēju izdarīt spiedienu uz Putinu: Rietumvalstis uzstāj, lai Turcija pārtrauc Mir karšu pieņemšanu, draudot vietējām bankām ar sankcijām. Turklāt Krievija meklē Turcijas palīdzību Sīrijā, no kurienes tā ir spiesta izvest karaspēku, lai to pārvietotu uz Ukrainas fronti. KDLO lielākā dalībvalsts Krievija nav izpildījusi lūgumu par Armēnijas aizsardzību – tai uzbruka Turcijas sabiedrotā Azerbaidžāna.
Pēc Putina un Erdogana sarunām Sočos augustā Turcija no Krievijas saņēma 5 miljardus dolāru – līdzekļi nāca aizdevuma veidā Akkuju atomelektrostacijas celtniecībai un papildināja Turcijas Centrālās bankas izsmeltās rezerves.
