Pēc analītiķu domām, Krievijai nepietiek resursu izsludinātajai bruņoto spēku reformai, un bez mobilizācijas būs grūti īstenot Šoigu projektu.
Pēc Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu teiktā, reforma prasīs trīs gadus. Paredzams, ka karavīru skaits palielināsies līdz 1,5 miljoniem cilvēku. Taču, kā apgalvo Stīvens Blanks no Filadelfijā bāzētā Ārpolitikas pētniecības institūta, runa nav par reformām un mērogošanas palielināšanu, bet gan par mobilizāciju. “Manuprāt, tas ir izmisuma žests, viņiem trūkst cilvēkresursu,” intervijā medijiem teica Blanks.
Analītiķis pamatojas uz to, ka Krievijas armijā plāno iesaukt nevis no 18 līdz 27 gadiem, kā tagad, bet gan no 21 līdz 30. Turklāt 30 gadus veco iesaukšana var sākties jau nākamā gada pavasarī, Krievijas ”Parlamenta laikrakstam” pastāstīja Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs. Minimālais iesaukšanas vecums, pēc viņa teiktā, tuvākā gada vai trīs laikā paliks 18 gadu līmenī. Šajā gadījumā iesaukšanai pakļauto krievu vecuma kategorija paplašināsies par 3 gadiem. Pašas KF Aizsardzības ministrijas paziņojumu šajā jautājumā pagaidām nav. Taču Krievijas karaspēkā ir izteikts personāla trūkums, tas radās arī pēc iepriekšējās reformas, 2009.gadā, un Kremlis cenšas šo jautājumu atrisināt, norāda amerikāņu militārie eksperti.
“Normāla militāra struktūra ir kā piramīda,” saka Dmitrijs Gorenburgs no Vašingtonā bāzētās domnīcas CNA. – Ir ļoti maz ģenerāļu, vairāk pulkvežu un tā tālāk, piramīda izplešas uz bāzes pusi. Un Krievijas armija sāka izskatīties vairāk kā ovāls, pamatne tika noņemta no piramīdas. Vidēja līmeņa virsnieku ir pārāk daudz. Viņiem nav ko komandēt. Tas nonāca tiktāl, ka dažiem no viņiem bija tikai noliktavas ar aprīkojums, kas bija viņu kontrolē.
Pašreizējā Krievijas armijas struktūra – sadalīta mobilajās brigādēs ar savu loģistiku, kas spēj ātri izvietoties – radās pēc kara ar Gruziju 2008. gadā. Pēc Stīvena Blanka domām, armijai bija jābūt nelielai, bet tajā pašā laikā. laika ziņā efektīvai, mobilai un modernai.
“Tas darbojas, ja pēkšņi rodas vajadzība nosūtīt karaspēku kaut kur Kaukāzā: sagraut sacelšanos vai ātri nodrošināt papildspēkus pret Gruziju,” stāsta Dmitrijs Gorenburgs. ”Bet tas ir neefektīvi, kad armija jau gadu cīnās ar Ukrainu, un nav zināms, cik ilgi tas turpināsies. Viņiem, gluži pretēji, ir vajadzīgas lielas vienības, par kuru apgādi ir atbildīgs centrs. Kad fronte ir nostabilizējusies, efektīvāk ir ņemt pēc skaitļiem, nevis pēc mobilitātes. Vismaz tā es iztēlojos krievu pavēlniecības loģiku”.
Saskaņā ar Krievijas militārās reformas projektu, Ukrainas okupētajās teritorijās tiks izveidotas pašpietiekamas militārās grupas. Paredzēts veidot Maskavas un Ļeņingradas militāros apgabalus (kā tas bija PSRS), kā arī armijas korpusu Karēlijā. Sauszemes spēkos jāparādās trim motorizēto strēlnieku divīzijām, bet gaisa desanta spēkos – divām gaisa uzbrukuma divīzijām. Turklāt 7 motorizētās strēlnieku brigādes tiks pārveidotas par 7 divīzijām.
Būtībā, pēc ekspertu domām, Krievijas Aizsardzības ministrija atgriežas pie vecās padomju struktūras. Armijas un divīzijas brigāžu vietā. Šai konstrukcijai ir nepieciešams vairāk cilvēku, iespējams, masa, taču labāk piemērotu ilgstošai pilna mēroga karadarbībai. Turklāt, iespējams, ka ne tikai pret Ukrainu, norāda Kara studiju institūts. Bet ir cits viedoklis.
“Tas palīdz palielināt Krievijas armijas lielumu, bet ne līdz aukstā kara līmenim,” intervijā medijiem sacīja atvaļinātais ASV armijas brigādes ģenerālis Kevins Raiens. ”Protams, Krievijas militārie vadītāji vēl 2008. gadā, sākot iepriekšējo reformu, domāja, ka veido armiju, no kuras baidīsies kaimiņi un NATO, taču karš Ukrainā parādīja šo plānu nepamatotību. Tas pats notiks ar nākamo reformu. Krievijai nav resursu, lai to īstenotu: ne materiālo, ne cilvēku, lai nodrošinātu pusotra miljona lielu armiju”.
Pēc ģenerāļa Raiena domām, ASV un NATO sabiedrotajiem nav par ko uztraukties. Diez vai Krievija spēs izmantot savus ar kodolenerģiju nesaistītos spēkus veiksmīgam iebrukumam jebkur citur, uzskata eksperts. Taču atruna ir tāda, ka Rietumiem vienmēr jāpatur prātā iespēja Putinam izmantot taktiskos kodolieročus.
