Jaunākais Kara izpētes institūta ( ISW ) ziņojums ir veltīts Putina izteikumu analīzei, ko viņš izteica vakar, atbildot uz žurnālistu jautājumiem pēc Valsts padomes sēdes. Eksperti uzsvēra vairākus punktus.
Vladimirs Putins joprojām atsakās izturēties pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kā pret līdzvērtīgu un suverēnu partneri, vēl vairāk norādot, ka Krievijas prezidents nav ieinteresēts nopietnās sarunās ar Ukrainu.
Kara studiju institūta eksperti norāda, ka Putins vakardienas preses konferencē atkārtoja savus “trafaretos un nepatiesos apgalvojumus”, ka ASV un Rietumvalstis Ukrainā ir iebrukušas jau kopš Padomju Savienības laikiem, iespiežot ķīli Krievijas-Ukrainas vēsturiskā un kultūras vienotība. “Šādi paziņojumi ir paredzēti, lai parādītu, ka Ukrainas kā suverēnas valsts parādīšanās 1991. gadā bija fikcija,” saka eksperti.
Turklāt šī retorika, pēc viņu domām, ir daļa no notiekošās Krievijas informatīvās operācijas, kas noliedz Ukrainas kā suverēnas valsts leģitimitāti. Putins arī deva mājienus, ka Krievija cerēja, ka Rietumi mudinās Ukrainu ievērot Minskas vienošanos, bet tā vietā Kijiva viņu apmānīja.
Šāds paziņojums ir paredzēts, lai liegtu Ukrainai turpmākas tiešās sarunas, pamatjoties ar nepatiesu pieņēmumu, ka Kijiva nav neatkarīgs spēlētājs. Un arī pārliecināt ASV un NATO vest sarunas tieši ar Krieviju aiz Zelenska muguras. “Šiem centieniem diez vai būs panākumi, ņemot vērā ASV un Eiropas līderu vairākkārtējos paziņojumus par viņu apņēmību, ka Ukraina pati noteiks savu kursu,” ir pārliecināta ISW.
Eksperti arī vērš uzmanību uz to, ka Putins apsūdzēja ASV kara paildzināšanā Ukrainā, nodrošinot pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot, atgādinot, ka Krievijas prezidents iepriekš jebkādu Rietumu drošības palīdzību Ukrainai uzrādījis kā konflikta eskalāciju. Eksperti saka, ka Patriot sistēmas var neļaut Putinam piespiest Ukrainu kapitulēt saskaņā ar viņa noteikumiem.
Putina izteikumus, ka Krievija tiecas uz drīzu kara izbeigšanu, bet tajā pašā laikā nepalielinās “speciālās militārās operācijas” tempu, jo tas novedīs pie “neattaisnotiem zaudējumiem”, eksperti uzskata par Putina kārtējo mēģinājumu atslogot sevi no atbildības par ilgstoša kara uzsākšanu un attaisnot dārgos militāros centienus Krievijas auditorijai, kas “arvien vairāk upurē Kremļa nereālo mērķu sasniegšanai”.
Arī Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs mēģina attaisnot karu krievu auditorijas priekšā . ISW atzīmē, ka ģenerālis pirmo reizi 10 mēnešu laikā parādījās sabiedrībā un mēģināja atdzīvināt Krievijas stāstījumu par to, ka Kremlis neplānoja iebrukt Ukrainā, kā arī teica, ka Krievijas spēki lielāko daļu savu spēku koncentrē uz Doņeckas apgabala ieņemšanu (patiesībā lielākā daļa Krievijas kaujas spēka atrodas citās Ukrainas daļās).
Kremlis, iespējams, mēģina pasniegt Gerasimovu kā vēl vienu personu, kas ir atbildīga par ieilgušo karu, piesaistīt iedzīvotāju atbalstu un atjaunot iepriekš dzirdētos stāstus, norāda institūta eksperti.
Daži no ekspertu galvenajiem secinājumiem:
Kremlis, iespējams, izvairoties no kritikas, paziņoja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu otro reizi nedēļas laikā apmeklēja Ukrainas frontes līnijas;
Jevgeņijs Prigožins turpina celt ”Vāgnera” PMK atpazīstamību, lai nostiprinātos kā Krievijas ultranacionālistu kopienas centrālā figūra;
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi sarunājās ar Krievijas amatpersonām par drošības zonas izveidi ap Zaporožjes atomelektrostaciju;
Krievijas karaspēks turpināja sniegt ierobežotus pretuzbrukumus pa Kremennaja-Svatovas līniju , bet Ukrainas karaspēks turpināja pretuzbrukuma operācijas Kremennajas apgabalā.
Krievijas karaspēks turpināja uzbrukuma operācijas ap Bahmutu un Avdiivku ;
Krievijas spēki pastiprina drošības pasākumus Hersonas reģionā un Krimā, baidoties no Ukrainas pretuzbrukumiem;
Ukrainas partizāni turpināja vajāt Krievijas okupācijas varas pārstāvjus.
