Šīs nedēļas galvenais notikums ASV un Ukrainas attiecībās bija prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Vašingtonā, viņa sarunas ar ASV prezidentu Džo Baidenu un runa Kongresā. Ovācijas, kas pārtrauca Zelenska runu (ļoti spēcīgas pēc daudzu politikas ekspertu domām), pretgaisa aizsardzības sistēma Patriot, ko Kijiva saņems, nākamā finansiālās palīdzības pakete un sankciju paplašināšana pret Krieviju – viss to eksperti ieraksta Zelenska vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs aktīvā
Maskavas komentāri par Ukrainas līdera vizīti Vašingtonā tika izteikti lakoniski skumji – Kremlis ar sava preses pārstāvja Dmitrija Peskova starpniecību paziņoja, ka “nav izskanējuši īsti aicinājumi uz mieru”, un ASV “turpina savu līniju faktiski un netieši cīnīties ar Krieviju līdz pēdējam ukrainim”.
Patiesībā Volodimirs Zelenskis Vašingtonā daudz runāja par mieru, par taisnīgu mieru Ukrainai – ar visa Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas teritorijas, ar drošības garantijām Kijivai un reparācijām no Maskavas. Šai pieejai, kā parādīts pēdējos mēnešos, piekrīt ASV vadība.
Bezpeļņas pētniecības organizācijas RAND Corporation eksperts Viljams Kortnijs, bijušais ASV vēstnieks Gruzijā un Kazahstānā, intervijā medijiem saka, ka abām pusēm – ASV un Ukrainai – vizītes gaitā bija, ko atzīmēt:
“Zelenska ierašanās bija iespēja atzīmēt Ukrainas sasniegumus, atvairot Krievijas mēģinājumus ieņemt lielākās Ukrainas pilsētas – Kijivu, Harkivu un Odesu, kā arī veiksmīgo Ukrainas armijas ofensīvu Harkivas un Hersonas apgabalos. Tā bija arī iespēja pagodināt prezidentu Baidenu par veiksmīgu Rietumu alianses vadīšanu Ukrainas atbalstam.
Svarīga bija arī vizītes praktiskā puse, pēc Viljama Kortnija teiktā: “No praktiskā viedokļa bija simboliski un svarīgi, ka Ukraina saņēma vienu Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas, kā pieļauju, atradīsies Kijivas reģionā, jo tā ir sistēma noteikta punkta, nevis plašas teritorijas aizsardzībai. Domāju, ka privātās sarunās prezidents Zelenskis pieprasīja arī kaujas lidmašīnas F-15 un F-16, tankus un citus ieročus, kas varētu būt nepieciešami veiksmīgam pretuzbrukumam nākotnē.
Tomēr ASV varētu sniegt Ukrainai daudz lielāku palīdzību, neaprobežojoties ar viena Patriot kompleksa piegādi, uzskata bijušais ASV vēstnieks Ukrainā un Atlantic Council pētniecības organizācijas Eirāzijas pētījumu centra vadītājs Džons Herbsts. Intervijā medijiem Herbsts saka, ka Baidena un Zelenska kontakts nebija izrāviens attiecībā uz Amerikas palīdzības apjomu Ukrainai:
“ASV pieeja šim karam kopš februāra ir bijusi vairāk vai mazāk tāda pati. Mēs esam snieguši būtisku palīdzību Ukrainai, lai nepieļautu Maskavas uzvaru, taču vienmēr esam pārāk lēni sagādājuši modernākus ieročus, baidoties “provocēt” Kremļa darbību. Situācija joprojām ir tāda pati: mēs dodam Ukrainai spēcīgākus ieročus, taču šī lēmuma pieņemšana prasīja ilgu laiku, un, nodrošinot Patriot, mēs joprojām vilcināmies dot viņiem lielāka darbības rādiusa ATACMS vai HIMARS sistēmas nekā tās, kuras mēs iedevām, arī tankus un lidmašīnas.
Džons Herbsts uzskata, ka atturīga pieeja palīdzībai Ukrainai ir nepareiza:
“Manuprāt, šī pieeja ir nepareiza. Mēs esam ļāvuši Putinam mūs iebiedēt tiktāl, ka mēs neveicam nepieciešamos soļus, lai ātri un ASV interesēs izbeigtu šo karu. Mums noteikti būtu jāpiešķir viņiem lielāka darbības rādiusa ieroči, piemēram, lai iznīcinātu bezpilota lidaparātu bāzes Krimā, kas tiek izmantotas, lai uzbruktu Ukrainas infrastruktūrai, un tādējādi piespiestu Krieviju pārvietot savas armijas piegādes līnijas daudz tālāk no līnijas frontes.
Tajā pašā laikā Džordžtaunas universitātes emeritētā profesore Andžela Stenta savā komentārā medijiem saka, ka pat progresam, kas tika fiksēts Vašingtonas palīdzības sniegšanā Kijivai Zelenska vizītes laikā, Maskavai vajadzētu nopietni satraukties:
“Es neesmu pārliecināta, ka šī vizīte mainīs Kremļa plānus šajā karā, bet man šķiet, ka viņi tur rūpīgi un ar ļoti lielām bažām sekoja Zelenska runai ASV Kongresā. Jo Putins savā darbībā vismaz pēdējos mēnešos vadījies no tā, ka Krievija spēs visus “izspiest”: ka ukraiņi vairs nevarēs izturēt visas šīs grūtības, elektrības, siltuma un ūdens trūkumu; ka eiropieši nolems, ka ir pārāk grūti izturēt sankciju ietekmi uz viņu pašu ekonomiku, augstās gāzes cenas un tamlīdzīgi. Mums arī pieaug to republikāņu skaits ASV, kuri apšauba nepieciešamību atbalstīt Ukrainu.
“Tas bija scenārijs,” turpina Andžela Stenta, “kuru Putins gribēja veiksmīgi izspēlēt, taču gan simboliskais, gan praktiskais ASV atbalsts Ukrainai, solidaritāte un solījumi par turpmāku palīdzību lika Kremlim saprast to, ka spēle var neizdoties.
Krievijas propaganda jau sen mēģina attaisnot Krievijas armijas sakāvju sēriju Ukrainā ar stāstiem, ka patiesībā Krievija uz Ukrainas zemes karo ar visiem Rietumiem – Peskova pēdējie izteikumi par pastarpināto “ASV karu ar Krieviju” viegli iederas šajā stāstā. Andžela Stenta atzīmē, ka Baidena un Zelenska tikšanos Vašingtonā Maskavas propagandisti noteikti izmantos, lai vēl vairāk dezinformētu līdzpilsoņus:
“Es atzīmēju, pie kam ar bažām atzīmēju, vēl vienu šīs vizītes ietekmes aspektu uz situāciju: Krievijas pārstāvji jau ilgu laiku ir teikuši, ka patiesībā tas ir karš nevis ar Ukrainu, bet ar NATO un ASV. . ASV atbildēja: “Nē, mēs nekarojam ar Krieviju, mēs tikai atbalstām Ukrainu.” Visi šie notikumi — Zelenska vizīte Vašingtonā, Baidena un Kongresa sirsnīgā sagaidīšana – šķiet, ka stiprina Kremļa pārliecību, ka viss ir tā, kā viņi saka. Viņiem parasti ir grūti noticēt, ka viņus varēja uzvarēt Ukrainas armija, valsts, kuru viņi neuzskata par neatkarīgu. Šāda pārliecība saasinās viņu naidīgo retoriku.
Tomēr maz ticams, ka Krievijas propagandas centieni liks Kremlim justies spēcīgākam tikai tāpēc, ka pēc viņu vārdiem, pretim ir visi Rietumi. Faktiski Krievijas ietekme reģionā nepārtraukti samazinās, kā savā komentārā norāda Viljams Kortnijs:
“Krievijas pozīcijas, tagad ir pilnīgi skaidras, postpadomju telpā tās ir vājinājušās: neviena no šī reģiona valstīm neatbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, izņemot Baltkrieviju, precīzāk, izņemot Lukašenko, kurš, starp citu, arī nesāka veikt militāras operācijas pret Ukrainu Krievijas pusē. No piemēriem Kirgizstānā, Tadžikistānā un Kalnu Karabahā redzam, ka Krievija zaudē spēju un vēlmi ietekmēt notikumus. Un mēs redzam, kā pasliktinās attiecības starp Krieviju un Kazahstānu, kā Krievijas amatpersonas kritizē Kazahstānas amatpersonas – un ir vērts atgādināt, ka Kazahstāna un Krievija vienmēr ir bijušas tuvi draugi. Tātad Krievijas ietekme uz bijušās PSRS valstīm pēc kara sākuma ir nopietni samazinājusies.
