Vakar savu sociālo tīklu profilos emocionālus paziņojumus izplatījuši leģendārās grupas Deep Purple dalībnieki. Uzrunas ievads sākas ar dziesmas ”Child In Time” otrā pantiņa vārdiem ” Saldais bērns, Ar laiku jūs redzēsiet līniju. Līniju, kas novilkta starp labo un ļauno…”
Katram leģendārās grupas dalībniekam ir personīgas atmiņas par koncertiem Ukrainā un Krievijā, kas uzsākto karu padara vēl personīgāku. Grupas taustiņinstrumentālists Don Airey arī paziņojis, ka nosūta atpakaļ Dmitrijam Medvedevam viņa sniegto autogrāfu. Arī par to izlasīsiet zemāk esošajā uzrunas tulkojumā.
Deep Purple parasti ir apolitisks, taču šajā gadījumā…
Rodžera Glovera vārdi:
“Tāpat kā daudzi izpildītāji, mēs laiku pa laikam esam snieguši privātus koncertus faniem dažādās valstīs.
Mēs esam apolitiska grupa, un mūsu nodoms nekādā gadījumā nebija politisks. Tā bija mūzika. Šīs dienas ir citādas. Mēs nosodām Putina militārpersonas par zvērībām pret nevainīgiem vīriešiem, sievietēm un bērniem Ukrainā. un mēs atvainojamies mūsu Krievijas un Ukrainas faniem, ka šovi ir atcelti. Mēs dzīvojam cerībā, ka nākotnē varēsim izpildīt šos koncertus. ”
Dona Aireja vārdi:
Vērojot ziņas, ka krievu raķetes tikko iznīcinājušas Operas namu Harkovas Brīvības laukumā, kur DP spēlēja gandrīz tieši pirms 20 gadiem, neaizmirsīšu, ka Īans Gilans uzvilka ģērbtuves skapī atrasto kleitu un pasludināja sevi par “Deep Purple in Frock”( Deep Purple kleitā), par aprīkojumu, kas ieradās pulksten 19:00 un kaut kā izrādi, kas sākas pulksten 20:00, vecam aparačikam, kurš viens pats mēģināja jauno skatītāju seta laikā atsēsties ar tādu dedzību, ka viņam sākās lēkme, un nākamajā dienā atpakaļ uz lidostā es jautāju par statuju “Vai tas ir Ļeņins?”, Rodžers Glovers atbildēja: “Nu tas noteikti nav Makartnijs”.
Šodien citāda diena, es tikko rakstīju Dmitrijam Medvedevam, bijušajam prezidentam un tagad Krievijas Drošības padomes vadītājam, atdodot autogrāfu, ko viņš man sniedza vakariņās Deep Purple Gorkijas pilī 2011. gada martā, protestējot pret viņa dažādajiem paziņojumiem pēc iebrukuma.
Īana Gilana vārdi:
Ja runāšana nozīmē, ka mēs nekad vairs neredzēsim savus krievu draugus, tad tas ir liels upuris, taču nekas salīdzinājumā ar to, ka mēs nekad vairs neredzēsim savus ukraiņu draugus, kuri tiek nogalināti, lai apmierinātu Krievijas līdera psihopātiskās ambīcijas. Es gribētu redzēt krievus ielās savos miljonos, izrādīt savu riebumu pret Ukrainas iebrukumu, un es gribētu sapņot, ka ļoti ātri Krievija var atrast modernu vadību, kas viņus atgriezīs pasaulē kā draugus. Mums ir tik daudz kopīga.
Īana Peisa vārdi:
Notiekošais nav satraucošs. Tas ir noziedzīgi, un pret to tā ir jāizturas. Es ceru, ka Putina armijas iebrukums Ukrainā (jo tā tas ir) novedīs pie viņa galīgā sabrukuma. Un tas, kurš “psihiski funkcionē 21. gadsimtā”, var ievest krievu tautu atpakaļ pagātnē.
Stīva Morza vārdi:
Es vienmēr esmu domājis, ka mūzikai ir jābūt nepolitiskai un jāpārvar visas robežas kā universālai valodai. Kā dziļi sašķeltas valsts pilsonim visi piekrīt vienai lietai: pārtrauciet šo uzbrukumu valstij, kura brīvprātīgi atbruņoja savus kodolieročus, lai apmierinātu visus lielos spēlētājus. Apstājieties, nolaidiet ieročus, pagriezieties atpakaļ, palīdziet citiem atpakaļceļā!
