No 12. līdz 16.martam Daugavpilī norisināsies ikgadējās Solomona Mihoelsa dienas, kas veltītas novadnieka, izcilā režisora, aktiera, pedagoga un sabiedriskā darbinieka dzimšanas dienai.
S. Mihoelsa dienu pasākumi sāksies pirmdien, 12.martā, plkst. 11.00, kad Daugavpils Universitātes 3.stāva foajē (Vienības ielā 13) tiks atklāta Izraēlas bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde “Es piederu šeit”. Tajā varēs apskatīt grāmatu ilustrācijas, kuras stāsta par Izraēlas vietām un ainām no 1948. līdz 2014. gadam. Izstāde būs apskatāma līdz 22.martam.
Pēc izstādes atklāšanas plkst. 11.30 savu darbību uzsāks Pedagogu tālākizglītības kursi “Kompetenču pieeja un mācību priekšmets “Drāma”: vīzijas un izaicinājumi”. Kursu laikā kompetentu pedagogu vadībā skolotājiem būs iespēja uzzināt par priekšmeta „Drāma” mācību pamatiem, kā tiek interpretēta literatūra Latvijas profesionālajā teātrī, kā izmantot teātra metodes mācību stundās utt. Kursu noslēgumā par programmas apguvi skolotāji saņems apliecību.
S.Mihoelsa dienu laikā no 12. līdz 16. martam ikvienam būs iespēja Latgales Centrālajā bibliotēkā aplūkot literatūras izstādi „Aktiermākslas meistara dzirksts. Režisoram, aktierim Solomonam Mihoelsam – 128”, kā arī no 12. līdz 15.martam (plkst. 11:00 – 15:00) apmeklēt atvērto durvju dienas mājā, kur kādreiz piedzima S.Mihoelss (Mihoesla ielā 4).
Pasākumi turpināsies 14.martā, kad plkst. 17:00 Latgales Centrālās bibliotēkas Pasākumu zālē notiks Solomona Mihoelsa atcerei veltīts pasākums “Mihoelsa vārds kinomākslā”. Pasākumā “Mihoelsa notiks filmas “Ebreju laime” seanss ar Daugavpils Universitātes asociētās profesores Elīnas Vasiļjevas ievadvārdiem. Filma “Ebreju laime” tika uzņemta 1925. gadā, tās galvenajā lomā filmējās pats Solomons Mihoelss.
15.un 16.martā ikviens interesents varēs bez maksas apmeklēt ceļojošo izstādi „Izcilie Daugavpils ebreji”, kas stāsta par 100 izcilām personībām, kuras dzimušas un darbojušās Daugavpilī un kuru ieguldījums ir nozīmīgs ne vien pilsētas, bet arī valsts un pasaules mērogā. Izstāde apskatāma Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (Rīgas ielā 8).
Mihoelsa dienu ietvaros būs iespēja apmeklēt arī divas Daugavpils teātra piedāvātās izrādes: 15.martā plkst. 18:30 Rūdolfs Blaumanis „Purva bridējs (-i)” un 16.martā plkst. 18:30 izrāde „Tuvība”. Biļetes var iegādāties Daugavpils teātra kasē (654 26520) un internetā www.bilesuparadize.lv
S.Mihoelsa dienu noslēgumā, 16.martā, kad tiek atzīmēta Mihoelsa dzimšanas diena, plkst. 12:00, visi tiek aicināti uz ziedu nolikšanu pie piemiņas plāksnes Mihoelsa ielā 4.
Mihoelsa dienas rīko Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvalde sadarbībā ar Daugavpils Universitāti, Latgales Centrālo bibliotēku, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju, 2.speciālo pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils teātri.
Mihoelss piedzima 1890.gada 16. martā Dinaburgā (Daugavpilī), Postojaloja ielā 4 (tagad Mihoelsa iela), koktirgotāja ģimenē. Ģimenē bija deviņi bērni. Vecāku mājā tika ievērotas ebreju tradīcijas, valdīja patriarhāla kārtība un katru soli pavadīja lūgšanas. Tajā pašā laikā Vovsi ģimenē patika deklamēt dzeju, dziedāt tautasdziesmas, iestudēt mājas teātri. Tas viss ietekmēja arī bērnu profesiju izvēli. S. Mihoelss rakstīja, ka “būdams cilvēks, kas tikko sākas, es sapņoju kļūt par aktieri…”. Deviņu gadu vecumā, pārdzīvodams brāļa aiziešanu no ģimenes, viņš uzrakstīja savu pirmo lugu. Drīz ģimene pārcēlās uz Rīgu. Šeit S. Mihoelss pabeidz reālskolu. Te viņš iepazinās arī ar profesionāliem teātriem un ievērojamiem cilvēkiem – ar dzejnieku un ebreju apgaismības kustības pārstāvi Isaju Nemcoviču, kas pārliecināja Solomonu, ka viņa īstais aicinājums – māksla. 1918. gadā pēc Pēterburgas universitātes Juridiskās fakultātes beigšanas Solomons Vovsi atteicās no advokāta karjeras un iestājas ebreju teātra studijā. Te radās skatuves pseidonīms – Mihoelss. 1920. gadā studija pārcēlās uz Maskavu un tika pārveidota par Valsts ebreju kamerteātri, bet no 1925.gada – Valsts ebreju teātri (Goset), par kura māksliniecisko vadītāju 1929. gadā kļuva S. Mihoelss. Šo amatu viņš ieņēma līdz savai traģiskajai nāvei. S. Mihoelsa devums teātrim – 14 uzvedumi un vairāk nekā 30 nospēlētas lomas.
Viena no viņa radošā darba virsotnēm ir Šekspīra “Karaļa Līra” uzvedums Maskavas Valsts ebreju teātrī 1935. gadā. 1942. gada februārī tika nodibināta Ebreju antifašistiskā komiteja. Tās mērķis bija piesaistīt un organizēt PSRS ebrejus cīņā pret nacismu. Mihoelss kļuva par šīs komitejas pirmo priekšsēdētāju. 1943. gadā kopā ar citiem komitejas dalībniekiem ieradās vairākās ārzemju valstīs, kur meklēja dažāda veida atbalstu no tur mītošajiem ebrejiem un šo valstu vadības.1948. gada naktī no 12. uz 13. janvāri Mihoelss tika notriekts Minskā, kur atradās komandējumā.Sākotnēji tas tika pasniegts kā traģisks nelaimes gadījums, tomēr pēc Staļina nāves un daudzu drošības orgānu vadītāju arestiem atklājās, ka Mihoelss tika noslepkavots un to izdarīja PSRS drošības orgānu darbinieki. Pēc viņa nāves beidza pastāvēt gan Ebreju antifašistiskā komiteja, gan arī Valsts ebreju teātris.
Pie ēkas Daugavpilī, kurā viņš dzimis, piestiprinātas divas memoriālās plāksnes. Pirmo uzstādīja 1967.gada 16.martā; otro – 1990.gada martā, kad ar UNESCO lēmumu visā pasaulē atzīmēja S. Mihoelsa 100.dzimšanas dienu. 1990.gada 23. janvārī iela, kurā piedzimis S. Mihoelss, tika nosaukta viņa vārdā – par Mihoelsa ielu.
Informācija:
Vita Viļevko
Daugavpils pilsētas domes
Kultūras pārvalde
