Atcerējos Čaplina varoņa vārdus no ekrāniem 1940. gadā: “Cilvēku naids pāries, diktatori mirs, un vara, ko viņi atņēma tautai, atgriezīsies pie tautas. Un kamēr cilvēki mirst, brīvība nekad nemirst… “, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šādi ievada videoziņu savā Facebook profilā.
Kopš tā laika cilvēce ir uzņēmusi daudzas skaistas filmas. Visi it kā sapratuši, ka cilvēkus ir iespējams iekarot skaisti, savācot tos pie ekrāniem, nevis neglīti, savācot bumbu patvertnēs.
Visiem šķita, ka pilna mēroga kara šausmām, kas varētu aptvert visu kontinentu, vairs nebūs turpinājuma.
Bet tad atkal, kā toreiz, ir diktators. Atkal, kā tad, notiek karš par brīvību. Atkal, kā toreiz, vajag, lai filma nebūtu mēma.
