Ziņkārība vienmēr izraisa bažas – draudzīga interese vai tenku vācele? Līdzjūtība vai nesaudzīga iztaujāšana? Mēs ieteiksim, kā izprast ziņkārību un veikli atcirst tiem, kuri bāž degunu svešās darīšanās.
Divas draudzenes, Maija un Ingrīda, reizi nedēļā regulāri satiekas, lai kopā pusdienotu vai pasēdētu pie kafijas tases un kūciņām. “Nu stāsti,” katru reizi kā no pistoles izšauj Ingrīda, “ko tad tavs mīļotais Aleksis šonedēļ ir atkal sastrādājis?” Ziņkārība un vēlme atklāt ko jaunu citu dzīvēs ir rakstīta viņai uz pieres. Maija to uztver mierīgi. Viņa zina, ka sirdsdraudzenei pašai ir problēmas ar vīru un tādēļ viņa cenšas rast risinājumu, noskaidrojot citu cilvēku problēmas un pieredzi.
Ziņkārība ir iedzimta ikvienam cilvēkam. Tā ir mūsu iekšējais motors, kas dzen izpētīt svešo, nepazīstamo. Pateicoties tai, mēs spējam attīstīties un apgūt ko jaunu.
Kā pareizi izmantot ziņkārību
Ja tu par katru cenu vēlies kaut ko noskaidrot, iemācīties vai iejusties citu cilvēku situācijās, ļoti svarīgi ir pareizi izskaidrot sarunu biedra atšķirīgos signālus. Pievērs uzmanību viņa verbālajai, kā arī neverbālajai valodai. Vai viņš atbild labprāt, vai uztur acu kontaktu ar tevi? Ja viņš atbild draudzīgi, nevis pavirši, viņš ir gatavs sarunai.
Pareizs jautājumu daudzums bieži sniedz vēlamo rezultātu. Neuzstādi pārāk daudz jautājumu, izvēlies tiem piemērotu laiku un apstākļus. Un atklātus jautājumus vienmēr formulē ar “kā, kāpēc, no kurienes, kādā veidā” utml. Tā radīsies telpa plašākai sarunai, un ja tavs sarunu biedrs nejutīsies kā pie sienas piespiests, viņš automātiski būs gatavs stāstīt vairāk.
Pēc atbildes mazliet nogaidi, kamēr teiktais iedarbojas. Tādējādi tu parādi, ka tu pārdomā sarunu biedra teikto un uztver to nopietni. Ja tev darīšana ar noslēgtu, sevī ierāvušos cilvēku, tad psihologi iesaka mēģināt pielāgoties viņa uzvedībai un manierēm. Ja viņš ir mierīgs, nopietns tips, tad tev nav jācenšas plēst jokus vienā laidā. Savukārt, ja cilvēks runā dialektā, vai arī viņam ir grūtības izteikties tavā dzimtajā valodā, tev nevajadzētu runāt ar viņu kā gramatikas skolotājai.
Kā “atšūt” uzbāzīgus jautātājus
Sarunas kafejnīcā. Tu sēdi kafejnīcā un piepeši tevi uzrunā kāds vīrietis. Kā krusa sāk birt jautājumi: “Kur Jūs dzīvojat? Kā Jūs sauc? Ar ko Jūs nodarbojaties?” Ja viņš pats nav gatavs atbildēt uz šiem jautājumiem, tas nozīmē “Man interesē tikai informācija, gar tevi kā personību man nav nekādas daļas”. No vienas puses tu jūties apgrūtināta un vēlies izbeigt šo situāciju. No otras puses tu nevēlies būt nelaipna un aizvainot savu sarunu biedru. Ko darīt?
Psiholoģijas eksperti iesaka izrādīt vienaldzību, pavēršot ķermeni un skatienu uz citu pusi. Iedarbojas arī pretjautājumi: “Kādēļ Jūs to vēlaties uzzināt?” Var arī reaģēt ar humoru: “Diemžēl mans psihoterapeits man aizliedza par to runāt.”
Ja tev sanāk darīšana ar vieniem un tiem pašiem “medību suņiem”, tad vari atcirst: “Ahā, mūžīgais detektīvs Šerloks Holmss atkal ceļā? Sorry, komentārus bez sava advokāta nesniegšu!” Garantējam, ka tas palīdzēs!
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
