Eiropa cenšas iepirkt dīzeļdegvielu no Krievijas, pirms februāra sākumā stāsies spēkā importa aizliegums, taču maz ticams, ka trakulīgā krājumu uzkrāšana novērsīs jaunu cenu šoku kravas auto vadītājiem, privātpersonām un uzņēmumiem. Par to raksta CNN
Janvāra pirmajās divās nedēļās Eiropas valstis iegādājās gandrīz 8 miljonus barelu Krievijas dīzeļdegvielas, saskaņā ar enerģētikas datu sniedzēja Vortexa datiem, kas ir aptuveni līdzvērtīgi importam pagājušajā gadā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Imports 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija gandrīz par 19% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.
Kopš Krievijas iebrukuma pagājušā gada februārī Eiropas Savienība ir pielikusi milzīgas pūles, lai atradinātu sevi no Maskavas naftas un dabasgāzes piegādēm. Tas ietvēra visa Krievijas jūras jēlnaftas importa aizliegumu, kas stājās spēkā decembrī.
ES valstis pirms aizlieguma krasi samazināja jēlnaftas importu no Krievijas, taču tas nenotiek ar dīzeļdegvielu, jo ir daudz grūtāk atrast alternatīvus degvielas avotus.
Krievija ir bloka lielākais piegādātājs, kas pagājušajā gadā veidoja 29% no tās kopējā dīzeļdegvielas importa, liecina Rystad Energy dati. Dīzeļdegviela ir kontinenta “ekonomiskais darba zirgs”, CNN sacīja Wood Mackenzie pētniecības direktors Marks Viljamss.
Viņš teica, ka to izmanto, lai nodrošinātu “lielāko daļu” preču transportēšanai visā Eiropā, kā arī bloka dīzeļdegvielas automobiļu parka uzpildīšanai. Saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem aptuveni 91% furgonu un 96% visu kravas automašīnu darbojas ar dīzeļdegvielu, kā arī aptuveni 42% vieglo automašīnu.
“Galvenā atšķirība, ko mēs redzam, ir tā, ka Eiropa vairākus mēnešus samazināja Krievijas jēlnaftas importu pirms decembra termiņa sākuma,” CNN sacīja Vortexa vecākais analītiķis Džejs Marū.
“Dīzeļdegvielas gadījumā mēs redzam pretējo, kur imports ir palielinājies – gandrīz pirms finiša līnijas,” viņš piebilda.
2022.gada pēdējos trīs mēnešos bloks ar jūras tankkuģiem importēja vidēji 604 000 barelu Krievijas dīzeļdegvielas dienā, salīdzinot ar 508 000 barelu dienā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā, liecina Vortexa dati.
Augstākas cenas
ES aizliegums padarīs stingrākus pasaules dīzeļdegvielas tirgus, sacīja Viljamss, ja vien Krievija nespēs veiksmīgi novirzīt savas kravas uz Latīņameriku un Āfriku, reģioniem, kas parasti importē no ASV. Tas atbrīvotu ASV tankeru sūtīšanai uz Eiropu, aizpildot Maskavas atstāto plaisu, viņš sacīja.
Taču dīzeļdegvielas importēšana no piegādātājiem, kas atrodas tālāk, tostarp no ASV un Saūda Arābijas, paaugstinās kravas pārvadājumu izmaksas, veicinot patēriņa cenu kāpumu, viņš sacīja.
“Mēs sagaidām, ka dīzeļdegvielas cenas Eiropā pieaugs. Mēs sagaidām kāpumu februāra, marta laikā,” sacīja Viljamss.
Pēc Wood Mackenzie aplēsēm, šī gada pirmajos trīs mēnešos viena dīzeļdegvielas barela cena būs vidēji 40 ASV dolāri. Tas ir par 470% vairāk nekā vidējā cena visam 2021. gadam, pirms Krievijas iebrukuma cenas strauji pieauga.
Vidējās ES izmaksas par litru dīzeļdegvielas pie sūkņa 9. janvārī sasniedza 1,77 eiro, salīdzinot ar 1,50 eiro tādā pašā laikā pagājušajā gadā, liecina Eiropas Komisijas dati.
Francija atklāta
Īpaši smagi varētu ciest Francija. Eiropas otrā lielākā ekonomika ir arī tās lielākais dīzeļdegvielas pircējs , kas saskaņā ar Vortexa datiem ir atbildīgs par 22% no visa jūras importa pēdējo trīs gadu laikā.
Taču Leons sacīja, ka aizlieguma ietekme Eiropā nebūs jūtama uzreiz, jo tās krājumos ir liels dīzeļdegvielas daudzums.
Viņš sacīja, ka arī Eiropas Savienība ir “paveikusi savu darbu, lai atrastu alternatīvus piegādātājus”, tostarp Kuveitu, kas novembrī atvēra milzīgu naftas pārstrādes rūpnīcu, kas spēj saražot 600 000 barelu dīzeļdegvielas dienā. Tas varētu palīdzēt mazināt Krievijas piegāžu zaudēšanas ietekmi.
Taču, ja Eiropa redzēs spēcīgu pieprasījuma atspērienu, ekonomikai augot, patērētāji var sagaidīt cenu pieaugumu, viņš piebilda.
“Piegādes būs nedaudz dārgākas… automašīnu uzpildīšana būs nedaudz dārgāka,” sacīja Leons.
