Pēdējo divu gadu laikā Ukraina caur trešajām valstīm ir saņēmusi Bulgārijas ieročus miljardu dolāru vērtībā, un Kijivai un Sofijai nebija tieši jānoslēdz neviens darījums. 2022. gadā vien Bulgārija netieši eksportēja uz Ukrainu ieročus vismaz viena miljarda dolāru vērtībā, ziņo EURACTIV.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā toreizējā Bulgārijas premjerministra vietniece un ekonomikas ministre Kornēlija Ņinova paziņoja, ka neatļaus bulgāru ieroču eksportu uz Ukrainu. Jautājums par militāro atbalstu Kijivai ir kļuvis par Bulgārijas prokrievisko un prorietumniecisko partiju diskusiju objektu.
Pēc Ņinovas kabineta atlaišanas 2022. gada jūlijā Bulgārijas parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma sniegt Ukrainai militāro palīdzību no Bulgārijas armijas noliktavām. Prezidents Rumens Radevs, kurš asi iebilda pret šo lēmumu, bija spiests piekrist, taču vēlāk paziņoja, ka neapstiprinās turpmākus ieroču nodošanu.
Tagad Bulgārijas uzņēmumi nesūta ieročus un munīciju tieši uz Ukrainu. “Laikā no 2022.gada 24.februāra līdz 2023.gada 19.janvārim izskatīšanai Eksporta kontroles komisijā netika iesniegts neviens pieteikums ārējās tirdzniecības darījumu slēgšanai ar Ukrainas uzņēmumiem un valsts iestādēm, un attiecīgi eksporta atļaujas šajā periodā netika izsniegtas,” paziņoja Bulgārijas Ekonomikas ministrija.
Taču šajā laikā izveidojusies ārvalstu programmu izmantošanas prakse, sacīja bijušais Aizsardzības ministrs Velizars Šalamanovs. “Apvienotajā Karalistē, ASV un Polijā ir programmas ar labu finansējumu. Šīs programmas ietvaros tiek iepirkti Ukrainai nepieciešamie ieroči, tas ir, nauda nav ukraiņu, bet gan britu, amerikāņu, poļu vai eiropiešu,” skaidroja Šalamanovs. Viņš piebilda, ka ar loģistiku nodarbojas pašas starpnieku puses, un šī metode izrādījusies izdevīga visiem darījuma dalībniekiem.
Bulgārija ir viena no lielākajām padomju stila ieroču un munīcijas ražotājiem, ko izmanto Ukrainas armija. Šalamanovs aicināja Bulgāriju nodot padomju laika militāro tehniku Ukrainas bruņotajiem spēkiem un aizstāt to ar modernu sabiedroto ekipējumu, tādējādi paātrinot pašas pārbruņošanos. Tas attiecas uz T-72 tankiem, Su-25 un MiG-29 lidmašīnām. Šalamanovs kā piemērus minēja Čehiju un Poliju, kuras to jau ir izdarījušas.
