Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons var kļūt par NATO ģenerālsekretāru pēc alianses pašreizējā vadītāja Jensa Stoltenberga aiziešanas 2023.gada septembrī, raksta The Telegraph.
Kā vēsta izdevums, britu kandidatūra NATO ģenerālsekretāra amatam jau ilgstoši izskatīta ASV neuzticības dēļ Eiropas Savienības pārstāvjiem. Džonsonu šajā amatā redz Aizsardzības komitejas locekļi Ričards Drakss un Marks Fransuā, kā arī bijušais ES izstāšanās ministrs Deivids Džonss. Turklāt aktīvā palīdzība Ukrainai ļāva Lielbritānijas premjerministram iegūt autoritāti pār Baltijas valstīm un citiem NATO pārstāvjiem.
Tomēr kāds augsta ranga The Telegraph avots Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijā šaubās, vai Džonsona kandidatūru atbalstīs Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kā NATO dalībvalsts vadītājs var uzlikt veto lēmumam par ģenerālsekretāra izraudzīšanu.
Pirms trim nedēļām Džonsons paziņoja par atkāpšanos no amata politiskās krīzes un Lielbritānijas valdības locekļu atkāpšanās viļņa dēļ. Viņš turpinās pildīt premjerministra pienākumus līdz jauna premjera ievēlēšanai. Tajā pašā laikā Džonsons plāno atgūt šo amatu nākotnē.
Tika arī ziņots, ka viņš plāno veikt vēl vienu braucienu uz Kijevu un tikties ar prezidentu Volodimiru Zeļenski pirms došanās prom no Dauningstrītas uz visiem laikiem. “Viņš patiešām izjūt atbildības nastu par to, ka ir Zelenska lielākais atbalstītājs. Viņš nevar vienkārši iet prom un nepārliecināties, ka pasaulei ir viņa mugura,” laikrakstam Daily Telegraph sacīja vārdā neminēts avots. Pirms tam politiķis Ukrainā ieradās aprīlī un jūnijā.
26. jūlijā Zelenska mājaslapā parādījās petīcija Džonsonam Ukrainas pilsonības piešķiršanai un viņa nominēšanai Ukrainas premjerministra amatam. Līdz šim tā ir saņēmusi vairāk nekā 4400 balsu no nepieciešamajiem 25 000.
