Pagātne, manuprāt, ir neatņemama cilvēka dzīves daļa. Ar to vienmēr saistās daudz atmiņu, gan labas, gan sliktas, taču tās vienmēr ir ļoti svarīgas. Es domāju, ka pagātne ir tikpat nozīmīga kā tagadne un nākotne, iespējams pat nozīmīgāka, jo parasti tas, kas notika cilvēka pagātnē nosaka viņa turpmāko dzīvi un arī nākotni.
Pagātne palīdz vai traucē?
Gadās, ka tas, kas kādreiz ir noticis palīdz cilvēkam dzīvot tālāk, tās ir tādas lietas kā labās atmiņas par pagājušām dienām, par savas dzīves svarīgākajiem notikumiem un uzvarām, atmiņas par laimīgajiem dzīves brīžiem, par mīlestību, ko juti. Tikpat labi var būt tā, ka pagātnē ir noticis kaut kas tik briesmīgs un šausminošs, ka cilvēka sirds plīst uz pusēm, ka viņam negribās neko citu, kā vienīgi paslēpties no visiem un nodzīvot savu dzīvi vientulībā, kas tāds, kas neļauj cilvēkam būt laimīgam, apmierinātam, mierīgi eksistēt, dzīvot un elpot.
Man pastaiga ar pagātni nozīmē ieskatīties sevī dziļi iekšā, atcerēties un saprast, ka visa mana dzīve tomēr ir bijusi interesanta, ka tajā es esmu izdarījusi svarīgas lietas, ka ir bijušas uzvaras, kuras es nekad nespētu izdzēst no savas atmiņas. Dažreiz man ir nepieciešamība atskatīties uz savu pagātni, lai nenokartu degunu un saprastu, ka ja jau tā ir laimes mirkļu, jauku un interesantu cilvēku, piedzīvojumu un sasniegumu pilna, tad arī mana nākotne varētu būt tieši tāda pati, ja vien es pacenstos un pieliktu mazliet pūļu.
Viena no sliktākajām lietām, kura var notikt – pazaudēt pagātni
Manuprāt, viena no sliktākajām lietām, kas ar cilvēku var notikt, ir pazaudēt savu pagātni, neatcerēties vai nesaprast, kas tu esi, neatcerēties cilvēkus, kurus tu mīli, jo tas nodara sāpes ne tikai tev pašam, bet arī apkārtējiem. Ja tu neatceries, kas tu biji, kas tev patika un lika būt laimīgam, kādi bija tavi uzskati un domas, tad tas var sagraut tavu dzīvi, jo tev nav nekādu jauku atmiņu, ko atcerēties, tāpēc arī tava nākotne šķiet drūma un neinteresanta. Tomēr pat ja tā notiek, cilvēks jūt, kas viņam patika, kas nē, ko viņš ir mīlējis un ko nav, tāpēc vismaz kāda daļiņa no pagātnes ir palikusi viņam blakus un nav viņu pametusi.
Kaut arī pagātne ir pagājusi un to vairs nevar atgriezt, tomēr tā vienmēr dzīvo mums līdzās. Es domāju, ka dzīvē nedrīkst izniekot nevienu minūti, nevienu sekundi, jo tās ir pārāk svarīgas, lai neuztvertu tās nopietni. Ir jāizbauda katrs laimes mirklis, kas tev tiek dots, jo kuru katru brīdi tas var beigties un kļūt par pagātni, jāizbauda katrs tavu mīļo cilvēku smaids, katrs vārds, ko tev saka tavs draugs, jo jau pēc mirkļa liktenis var jūs šķirt, katru saules staru, jo jau pēc brīža debesis var apmākties un sāksies lietus. Ir jāizbauda pilnīgi visu, ko dzīve tev dod, lai vēlāk, kad tava dzīve tev neliksies tik skaista, kad tu jutīsies slikti, tu to varētu atcerēties ar smaidu uz lūpām.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
