Liela daļa Latgales iedzīvotāju sevi sauc par katoļiem, tieši tāpēc nozīmīga svētku diena te ir 15. augusts, kad ar krāšņu svētku procesiju Aglonas bazilikā tiek atzīmēta Vissvētājās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena. Aizvadītajā piektdienā raidījums „Pi myusim Latgolā” Aglonas bazilikā tikās ar procesiju organizatori Māsu Danielu un aktīvu draudzes locekli Lidiju Aglonieti, kā arī vēsturnieku Vladislavu Malaovski, lai noskaidrotu, kas procesijas tradīcijas aizsākumus un tendences mūsdienās.
Īpašo baznīcas procesiju noteikti daudzi redzējuši kā dievkalpojuma daļu baznīcas svētkos. Daudzi katoļi jau no mazām dienām šādā svinīgā dievkalpojumā ar svinīgo procesiju piedalījušies paši. Baznīcas procesijas visvairāk asociējas ar baltās kleitās un vainadziņos tērptām meitenēm, kuras kaisa ziedus vai nes karoga lentītes. Tomēr, ieskatoties procesiju aizkulisēs, atklājas vairāki interesanti fakti.
Procesijas tradīcijas teorētiskos aspektus atklāja vēsturnieks, Rēzeknes Augstskolas studiju programmas „Reliģijas pedagoģija” direktors Vladislavs Malahovskis, kurš pastāstīja, ka teorētiskajā literatūrā procesija tiek skaidrota kā svinīgs gājiens ar kuplu dalībnieku skaitu. Var izdalīt gan reliģiskās, gan laicīgās procesijas. Izrādās, ka arī Dziesmu un deju svētku svinīgo gājienu var uzskatīt par sava veida procesiju. Bet runājot par baznīcas procesijām – tā ir ticības iznešana ielās. Tās sākumi Latgalē saistīti ar laika posmu, kad te aktīvi darbojušies dominikāņu un jezuītu ordeņu mūki, kuri Latgalē būvējuši greznas baznīcas un rīkojuši krāšņus dievkalpojumus.
Tā pat Vladislavs Malahovskis norādīja, ka procesijās tiek izmantota noteikta atribūtika, skaņa un „teatrālie” elementi, kas katoļu baznīcas gadījumā ir karogi, lūgšanas un noteikta virzība. Procesiju tradīcija tiek piekopta tikai dažās reliģiskajās konfesijās, un katrā no tām šī tradīcija ir atšķirīga, piemēram, katolicismam raksturīga ir Euharistiskā procesija.
Lielākā no tādām procesijām Latgalē katru gadu tiek rīkota 15. augustā Aglonā. Kā pastāstīja Māsa Daniela, kura organizē procesijas Aglonas bazilikā, piedalīties gribētāju ir tik daudz, ka daudziem gribētājiem dalība tiek atteikta, jo ir ierobežots atribūtikas un apģērbu skaits.
Lidija Agloniete, kura Aglonas draudzei piederīga jau 55 gadus, izrādīja telpu, kurā atrodas visi 17 Aglonas bazilikas karogi, kas tiek izmantoti procesijās, kā arī piebilda, ka gadu gaitā izveidojusies konkrēta un nemaināma secība, kurā karogi pārvietojas procesijas laikā, kā arī 15. augustā tiem piebiedrojas arī citas draudzes un svētceļnieki ar saviem karogiem.
Vairāk par procesiju tradīciju un tendencēm klausies 14. augusta raidījumā „Pi myusim Latgolā”, sekojot zemāk norādītajām saitēm:
http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim-latgola/
http://latgale.lv/lv/files/download?id=3260
http://www.lakuga.lv/2015/08/07/klausis-raidejumus-pi-myusim-latgola-23/
Klausies producentu grupas „Lietišķā Latgale” veidoto raidījumu „Pi myusim Latgolā” katru nedēļu.
“Kuļturys skreine – Pi myusim Latgolā”:
radio “Ef-Ei” – ceturtdienās plkst. 18.30 (atkārtojums piektdienās plkst. 12.30),
“Latgales Radio” – ceturtdienās plkst. 18.05 (atkārtojums piektdienās plkst. 11.05).
“Vārojom, vaicojom i viertejom – Pi myusim Latgolā”:
“Divu Krastu radio” – piektdienās plkst. 15.30 (atkārtojums pirmdienās plkst. 10.30),
“Latgales Radio” – piektdienās plkst. 16.30 (atkārtojums sestdienās plkst. 11.00).
“Eimom gostūs – Pi myusim Latgolā”:
radio “Ef-Ei” – sestdienās plkst. 16.00 (atkārtojums svētdienās plkst. 18.00),
“Latgales Radio” – sestdienās plkst. 14.00 (atkārtojums svētdienās plkst. 11.00).
Visus raidījumus jebkurā laikā var noklausīties internetā pimyusimlatgola.lv, lakuga.lv, latgale.lv.
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
