Latvijas Kara muzejs un Latvijas Ķirurgu asociācija aicina piedalīties ārsta profesora, Latvijas armijas virsnieka, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Slaidiņa 100 gadu piemiņas pasākumā, kas notiks 2016. gada 3. jūnijā plkst. 15.00 Latvijas Kara muzejā.
Profesora audzēkņi ārsti-ķirurgi, vēsturnieki un sabiedrisko organizāciju pārstāvji atcerēsies Jāņa Slaidiņa darba un dzīves gaitas neatkarīgās Latvijas laikā, padomju un vācu okupācijas laikā, kā arī internēto baltiešu karavīru traģiku Zviedrijā un represijas pēckara gados. Nezaudējot ticību labajam, Dr. J. Slaidiņš palīdzējis tūkstošiem slimnieku, audzinājis jauno mediķu paaudzi, sarakstījis 99 zinātniskos rakstus, atklājis jaunas metodes medicīnā un balvā saņēmis laimi piedzīvot neatkarīgās Latvijas atjaunošanu.
Pasākumā runās Latvijas Sirds ķirurģijas centra vadītājs profesors Dr. Romāns Lācis, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 2. nieru transplantācijas nodaļas vadītājs Dr. Jānis Bicāns, Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Jānis Tomaševskis, Nacionālo Bruņoto spēku, Latviešu Virsnieku apvienības un studentu korporācijas Fraternitas Metropolitana pārstāvji. Pasākumā demonstrēs dokumentālus kadrus par latviešu leģionāru izdošanu Padomju Savienībai 1946. gada janvārī. Latvijas Kara muzeja III stāva vestibilā no 3. jūnija būs skatāma izstāde ”Izdotie. Piecu Zviedrijas izdoto latviešu leģionāru likteņi”.
Jānis Slaidiņš dzimis 1916. gadā Jaunpiebalgā. Mācījies Rīgas 14. pamatskolā, vēlāk – Rīgas 2. ģimnāzijā. 1939. gadā beidzis Latvijas Kara skolas virsnieku vietnieku nodaļas kursu. 1939.-1944. g. studējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, iegūstot ārsta diplomu. 1944. g. aprīlī mobilizēts Latviešu leģionā, kur kara noslēgumā pildījis 15. artilērijas pulka ārsta pienākumus. 1945. g. maijā internēts Zviedrijā, no kurienes nākamā gada janvārī līdzās citiem 145 baltiešu karavīriem izdots Padomju Savienībai. 1946. g. sācis strādāt Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Ķirurģijas klīnikā, ko vadīja prof. P. Stradiņš. 1969. g. ieguvis medicīnas doktora grādu, strādājis par praktizējošu ķirurgu, viens no pirmajiem Padomju Savienības klīniskajā praksē izmantojis selektīvo nieres angiogrāfiju. Bijis LVU profesors, zinātnisku publikāciju autors un mācību grāmatu līdzautors. 1995. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.
Mārtiņš Mitenbergs,
Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs
