Sievietei jau kopš bērnības tiek mācīts neizrādīt savas negatīvās emocijas. Viņai tiek mācīts būt iekārojamai, bet pašai neiekārot. Šāda audzināšana nesaskan ar viņas zaudējuma jūtām.
Sievietei ir bail izrādīt savas emocijas
Viņas audzināšana saka – ja gribi, lai tevi mīl, tad esi laimīga; taču viņas patiesā iekšējā vajadzība ir dalīties savās aizvainojuma jūtās. Pēc zaudējuma viņa pārstāj izrādīt to savu būtnes daļiņu, kura pēc mīlestības ilgojas visvairāk. Galu galā viņa vispār pārstāj izrādīt emocijas, lai kļūtu mīlama. Diemžēl tā viņa nekad nejutīsies, lai cik daudz mīlestības saņemtu. Lai saņemtu mīlestību, sieviete noliedz savas negatīvās emocijas un mēģina būt laimīga. Viņa neapzinās, ka viņas patiesās zaudējuma jūtas nekādi nevar darīt viņu nemīlamu. Lai kļūtu mīlama, sieviete cenšas justies laimīga, paliekot vienatnē. Likteņa ironijas dēļ viņa paliek viena, lai viņu kāds iemīlētu. Cenzdamās justies laimīgi un raudzīties uz savu zaudējumu optimistiski, viņa apspiež un noliedz aizvainojuma jūtas, izjauc jūtu dziedēšanas procesu un galu galā atraida izdevību atrast jaunu mīlestību. No vienas puses, šī sieviete vēlas būt patstāvīga, bet, no otras puses, ilgojas pēc kāda, kura skavās varētu ļaut vaļu asarām. Šīs sajūtas ir pretrunā ar visu, kas viņai ticis mācīts bērnībā.
Stereotipi, kādai jābūt sievieti
Sieviete ir apguvusi mācību – ja viņa grib, lai viņu kāds iemīl, viņai jābūt mīlošai, atsaucīgai, pateicīgai, draudzīgai, sirsnīgai, uzticības cienīgai, dāsnai, piekāpīgai un līksmai. Ja viņa nevar atrast laipnus vārdus, tad labāk neteikt neko. Šādas audzināšanas un ievirzes dēļ sievietei ir ļoti grūti būt godīgai pret savām jūtām. Pēc tam, kad viņa gadiem ilgi mācījusies izskaistināt savu emocionālo pasauli, lai liktos iekārojamāka, viņai šī izlikšanās padodas tik labi, ka reizēm viņa apmuļķo ne tikai citus, bet arī pati sevi. Viņa iegalvo citiem, ka viņai klājas labi, un pati tam tic. Viņa nevis atrod laiku, lai izjustu skumjas sava zaudējuma dēļ, bet gan iegalvo, ka viss ir kārtībā. Lai izvairītos no zaudējuma sāpju izjušanas, viņa cenšas itin visur saskatīt pozitīvo. Viņa idealizē savu dzīvi. Viņa pievēršas domām par to, ka dzīve vienatnē ir daudz vieglāka un patīkamāka. Sievietei, kura cenšas būt laimīga, dzīvojot vienatnē, jāraugās, lai viņas attieksme pret savi aizvainojumu būtu godīga. Sievietei ir viegli pārstāt izjust vajadzību pēc vīrieša. Tikai tad, ja viņa apzināti tiecas justies apmierināta ar dzīvi vienatnē un reizē atvēl laiku, lai izpētītu savas sāpīgās zaudējuma jūtas, viņai izdosies no jauna atrast intīmu tuvību ar partneri.
Kad sākt jaunas partnerattiecības?
Kā jau mēs to redzējām iepriekš, vispiemērotākais laiks jaunu partnerattiecību sākšanai ir tad, kad jūtamies apmierināti ar savu dzīvi bez partnera. Partneri atrast mums vislabāk izdodas tad, kad mēs par katru cenu netiecamies pēc viņa un kad mūsu laime nav atkarīga no tā, vai mums ir partneris vai nav. Sievietēm jo sevišķi jāraugās, lai viņu apmierinātība ar dzīvi būtu patiesa, nevis aizsegs, kas palīdz izvairīties no dusmu, skumju, bažu vai bēdu izjušanas. Ja sieviete jūtas labi, noliedzot savas patiesās jūtas, viņai draud briesmas visu atlikušo mūžu palikt vientuļai. Ja viņa pastāvīgi apspiež savas sāpīgās emocijas, tad galu galā nomāc daļu savas sievišķās būtības, kurai tik ļoti ir nepieciešama mīlestība. Tādā gadījumā priekšplānā izvirzās viņas rakstura vīrišķās īpašības un viņa, kā jau vīrietis, uzņemas rūpes par savu emocionālo vajadzību apmierināšanu. Sieviete aprod ar savu pašreizējo dzīvi un pārstāj just vajadzību pēc partnera.
Viņa jūt, ka nebūtu slikti reižu reizēm satikties ar kādu un aiziet uz kino vai doties kopīgā pastaigā, bet tālāk viņas vēlmes nesniedzas. Tā viņas būtnes daļiņa, kurai vairāk par visu nepieciešama mīlestība, paliek apslēpta. Kamēr lauztā sirds netiks sadziedēta, šī būtnes daļiņa turpinās dzīvot bez mīlestības, un viņa pat neapzinās, ka viņai kaut kas pietrūkst. Sievietei ir jāatļauj justies nelaimīgai. Ja viņai tas tik viegli nepadodas, tad ik dienas jāatrod kāds brīdis, lai nodotos šai sajūtai. Ja viņa negrib, lai kāds uzzina par šīm sajūtām, viņai ieteicams savas negatīvās emocijas aprakstīt dienasgrāmatā vai tās uzticēt kādai labai draudzenei. Vai tu esi laimīga arī tad, ja esi vientuļa un tev nav neviena blakus? Kāds ir labākais veids, kā pārvarēt vientulības sajūtu?
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
