No 7. marta līdz 7. aprīlim Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) apskatāma garīdznieka un koktēlnieka Antona Rimoviča koka skulptūru izstāde „Antons Rimovičs: Dievam un cilvēkam” no Šauļu „Aušros” muzeja (Lietuva).
Tikšanās ar izstādes organizatoriem – 14. martā plkst. 15.00!
Antons Rimovičs (Antanas Rimavičius) ir dzimis 1865. gada 28. oktobrī Šakinas ciemā, Lietuvā Šauļu draudzē. Visu savu dzīvi ir veltījis kalpošanai Dievam un koktēlniecībai, pēc viņa nāves palikuši apmēram 500 darbi, viņš ir vienīgais zināmais priesteris – koktēlnieks, kurš amatu apguvis pašmācības ceļā. Pēc Pēterpils Garīgā semināra beigšanas viņš tika nozīmēts darbā uz Latviju, kur kalpoja visu mūžu. Draudzes baznīcas, kur viņš kalpojis dzīves laikā, ir rotātas ar viņa kokā grieztajiem svēto tēliem. Piedalījās izstādēs Rīgā un Daugavpilī, guva atzinību un apbalvojumus Latvijā un Lietuvā. 1930. gadā viņa kokgriezumi bija izstādīti Kauņā. Pēdējā viņa kalpošanas vieta bija Rubenes draudze. Prāvests Antons Rimovičs nomira 1933. gada 1. jūlijā Ilūkstē un tika apbedīts Rubenes baznīcas dārzā.
Starptautiskais projekts tapis Šauļu „Aušros” muzeja un Balvu novada muzeja sadarbības rezultātā, jo lielu savas dzīves posmu A. Rimovičs ir kalpojis tieši Balvu katoļu baznīcā. Sadarbības partneri: Latgales Kultūrvēstures muzejs, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs. Projektu atbalsta: Lietuvas Kultūras padome un Lietuvas Republikas Kultūras ministrija, Preiļu novada dome.
Krustu darināšana ir viena no unikālākajām lietuviešu tautas mākslas un kultūras parādībām. Sakrāla satura koka pieminekļi (krusti, ciemu un ceļmalu krucifiksi ar krustā sistā Jēzus tēlu, svēto skulptūras) ir specifisks lietuvieša kultūras, mākslas un garīgās izpausmes veids, kas atspoguļo lūgumu, lūgšanos, pateicību, prieku vai sāpes, kas apliecina mākslinieka talantu. Tie iesakņojušies ainavā, kopienas dzīvē, apvīti paražām. Krustu darināšana sava dzīvīguma un dzīvotspējas, mākslinieciskā brieduma un īpašās vietas, kuru tā ieņem atsevišķa cilvēka un kopienas dzīvē, 2001. gadā UNESCO atzīta par pasaules nemateriālā mantojuma šedevru.
Antons Rimovičs – vienīgais zināmais lietuvietis garīdznieks skulptors, kurš kopa krustu darināšanas tradīcijas katoļticīgajā Latgalē (Latvija). Tā ir spontāna un sirsnīga personība, uzturējusi ciešas iekšējas saiknes ar Dievu, ar skulptūrām, kuras darināja, un ar cilvēkiem. Atstājis Latvijā spilgtas pēdas gan kā dvēseļu gans, gan kā mākslinieks, tur radis arī mūžīgās atdusas vietu, izcilais šakīnietis lielu daļu skulptūru ar testamentu novēlēja dzimtenei Lietuvai. Šīs skulptūras glabā un ar tām lepojas Šauļu „Aušros” muzejs.
Garīdznieks skulptors Antons Rimovičs1: dzīve un daiļrade
Antons Rimovičs (Rimawicze, Rimowicz) dzimis 1865. g. 28. oktobrī. Sākumskolas izglītību ieguva Šakīnas (Šakyna) draudzes skolā, kura bija dibināta 1804. g. Pēc tam mācījās Šauļu valsts ģimnāzijā. 1884. g. iestājās Pēterpils garīgajā seminārā. Beidzis to 1890. g., tikai uz īsu brīdi atgriezās Kauņā, lai tiktu iesvētīts par garīdznieku, bet visu atlikušo dzīvi nodzīvoja katoļticīgajā Latgalē, Latvijā.
Sācis garīdznieka gaitas kā vikārs Vārkavas draudzē, pēc gada A. Rimovičs tika pārcelts uz lielāku ciemu – Līvāniem. Šeit viņš jau veica baznīckunga pienākumus. Vēl pēc gada aizbrauca strādāt uz Dukstigalu, bet 1897. g. tika pārcelts uz Balviem, kur apmetās uz pastāvīgu dzīvi. Šo draudzi viņš vadīja veselus 17 gadus. Balvu katoļu draudzes baznīca stāvēja klaja lauka vidū, bija ļoti nesakopta, apkārt – nevienas mājas. A. Rimoviču gaidīja lieli darbi: vispirms mācītājs Bikavas ciemā sameklēja lietuvieti galdnieku Ananaiti, kurš palīdzēja sakārtot baznīcu, aicināja cilvēkus pārcelties uz Balvu draudzi, ļāva viņiem nopirkt gabaliņu baznīcai piederošas zemes un būvēt mājas. Tur apmetās uz dzīvi daudz darbīgu cilvēku – tirgoņu, amatnieku.
Gadu no gada baznīca kļuva arvien skaistāka, auga Balvu draudze, ciems izauga par pilsētiņu. A. Rimoviču uzskata par Balvu pilsētas dibinātāju. Vizītē ieradies bīskaps sirsnīgi priecājās par paveiktajiem darbiem un kā balvu piešķīra garīdzniekam ceļojumu uz Romu, pie pāvesta.
Vērojot, kā strādā Ananaitis, A. Rimoviču pašu pamazām aizrāva kokapstrādes un radošā darba noslēpumi. Tā viņš atrada jaunu aizraušanos – kokgriešanu.
A. Rimovičs bija mākslinieks pēc dabas, taču mākslas mīlestība bija cieši saistīta ar kristīgo mīlestību. Viņš kļuva slavens kā enerģisks garīdznieks, kurš spēj pacelt draudzes locekļu garu un prot atjaunot baznīcas, tāpēc viņu sūtīja tur, kur gaidīja neatliekami darbi. 1914. g. A. Rimovičs tika norīkots darbā mežiem ieskautā Andrupenes ciemā. Nācās sākt visu no sākuma. Tā garīdznieks tika celts no vienas draudzes citā no 1920. g. līdz pat nāvei 1933. g. (kalpoja par prāvestu piecās draudzēs: Rudzētos, Bikavā, Sventē, Grendzē, Rubeņos). Visur izcēlās gan kā draudzes gans, gan kā mākslinieks. Baznīcās atstāja altāros iemontētas pašdarinātas skulptūras, bet visu citu veda sev līdzi uz jauno norīkošanas vietu. Tajā laikā A. Rimovičs jau bija plaši pazīstams skulptors, viņu aicināja piedalīties izstādēs Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā. Diemžēl veselība kļuva arvien sliktāka. 1933. g. garīdznieks bīskapam uzrakstīja lūgumrakstu, lai viņam kā nespējīgam veikt baznīckunga pienākumus, tiktu atvēlēta vieta Ilūkstes pansionātā. 1933. g. 6. jūlijā Daugavpils Sarkanā Krusta slimnīcā garīdznieks un mākslinieks nomira. Apbedīts Rubeņos.
Ar sirdi A. Rimovičs bija Lietuvā un ļoti pēc tās ilgojās, tāpēc testamentā daļu savu skulptūru novēlēja Šauļu „Aušros” muzejam. Muzejā tiek glabātas 132 skulptūras. Samērā daudz A. Rimoviča darbu ir palicis Latvijā – katoļu baznīcās, muzejos.
A. Rimovičs – vienīgais zināmais lietuviešu garīdznieks skulptors. Viņš nekad nebija studējis mākslu, bet mācījās no tautas pieredzes, bija kokgriezējs autodidakts. Viņa daiļradi ietekmēja barokālā māksla, kuras paraugu daudz ir Lietuvas un Latvijas baznīcās. No šīm skulptūrām mācītājs patstāvīgi mācījās kompozīciju, plastiku, modelēšanu, studēja koku kā materiālu.
A. Rimovičs neradīja skulptūras izstādēm vai ekspozīciju zālēm, viņš rotāja to vidi, kurā dzīvoja, rotāja baznīcas, kurās lūdzās pats un viņa draudzes locekļi. Lielāko daiļrades daļu veido reliģiskās tematikas darbi – Kristus, Sv. Jaunavas Marijas, svēto, apustuļu skulptūras un Krusta ceļa staciju bareljefi. Pavisam radījis ap 500 kokgriezumu un lējumu no ģipša un cementa.
Par skulptūru garīdznieks sāka interesēties apmēram 40 gadu vecumā, kad strādāja Balvu draudzē. Skulptūras, kuras tiek glabātas Šauļu „Aušros” muzejā, liecina, ka A. Rimovičs kā nobriedis un produktīvs mākslinieks realizēja sevi dzīves sestajā desmitgadē. Viņš bija amatieris, kuram piemīt izjūta un raksturīga dziļa domāšana, kurš meklē jaunus komponēšanas variantus, mākslas valodā risina sarežģītus plastikas uzdevumus. Garīdznieks mākslas darbos pauž savu prieku un sāpes, mierīgumu un straujumu. Viņa skulptūras izceļas ar iekšēju nemieru un mieru, monumentalitāti, svinīgumu un cēlumu.
Cilvēka figūras proporcijas A. Rimovičs traktēja samērā brīvi, galveno vērību pievērsa sejas izteiksmei. Gandrīz visas sejas ir rūpīgi modelētas, skulpturāli izteiksmīgas. Viņš varēja neievērot sejas anatomiju, neregulāri izvietot elementus, taču nekad ārējā skaistuma dēļ neupurēja attēlojamā iekšējo stāvokli, viņa noskaņu. Viņš bija mākslinieks-psihologs, skulptors-portretists.
Lielāko A. Rimoviča mantojuma daļu veido apaļā skulptūra, bet nozīmīga un samērā lielu viņa daiļrades daļu veido bareljefi – bīskapu portreti un Krusta ceļa stacijas. Divi Krusta ceļa staciju komplekti rotā Latvijas baznīcas, kurās garīdznieks strādāja, citi divi tiek glabāti Šauļu „Aušros” muzejā: 14 mazās stacijas (50 x 38 cm) un 14 lielās stacijas (142 x 92 cm). Visas Krusta ceļa staciju kompozīcijas ir daudzfigūru, to centrālā figūra – Kristus. Plākšņu kompozīcijas veido četri vai pieci plāni, tāpēc Krusta ceļa staciju tēli virs pamata nav vienādā augstumā. Kompozīcijas ritmiskas, tajās tēlotas izteiksmīgas un atturīgas kustības, vērojama tiekšanās pēc vienkāršības, bet vienlaikus monumentalitātes. Krusta ceļa stacijas kopš 2010. g. tiek eksponētas Lietuvā – Šauļu Sv. Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas baznīcā un Šauļu bīskapijas kūrijā.
Lieliska prasme darboties ar darbarīkiem, materiāla pazīšana, mākslinieciskā un intelektuālā intuīcija, tradīcija un radoša degsme, temperaments – viss tas raksturo interesanto un savdabīgo skulptoru A. Rimoviču. Viņa darbus – nacionālo Lietuvas bagātību – mākslas zinātnieka profesora Vīteņa Rimkus (Vytenis Rimkus) vārdiem runājot, var uzskatīt par oficiālās baznīcu skulptūras un Ziemeļlietuvas un Dienvidaustrumu Latvijas tautas skulptūras stilistisko starpposmu. Kaut gan skulptūru stils ir tuvāks tautas mākslai, to monumentalitāte, ritmiskums, ekspresija un stilizācija liecina par mākslinieka profesionalitāti.
Foto no Rimoviča izstādes „Aušros” muzejā Šauļos.
Latgales Kultūrvēstures muzejs (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) apmeklētājiem atvērts:
Otrdien–piektdien 10.00–17.00
Sestdien 10.00–16.00
Biļetes: skolēniem, studentiem – 0,50 €, pieaugušajiem – 0,80 €
Informāciju sagatavoja
Odeta Stripiniene,
Regina Tamašūnaite,
Šauļu „Aušros” muzejs
