14.novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par reparācijām Ukrainai. Saskaņā ar dokumentu ir nepieciešams starptautisks mehānisms, kas valstij nodrošinās kompensāciju par zaudējumiem par Krievijas uzbrukumu.
Starptautiskās cilvēktiesību grupas Agora advokāts Kirils Korotejevs pastāstīja, ko šis paziņojums nozīmē un kāpēc tas parādījās vēl pirms kara beigām.
Kas ir reparācijas?
Reparācijas ir kompensācija par kaitējumu, ko viena valsts ir nodarījusi citai valstij, izdarot starptautisku pārkāpumu.
Reparācijas var būt naudas maksājumi, bet ne tikai. Piemēram, pēc Otrā pasaules kara reparācijas ietvēra agresorvalsts darba resursu izmantošanu un vācu intelektuālā īpašuma nodošanu par labu uzvarējušajām valstīm.
Ukraina jau vairākus mēnešus saka, ka Krievijai būs jāmaksā reparācijas. Piemēram, nedēļu pēc kara sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja: “Mēs atjaunosim katru māju, katru ielu, katru pilsētu. Un mēs sakām Krievijai: iemācieties vārdus “reparācijas” un “kontribūcijas”. Jūs atmaksāsiet visu, ko izdarījāt pret Ukrainu. Pilnā apmērā”.
Oktobra sākumā Ukrainas prezidents kārtējo reizi uzsvēra: “Agresoram ir pilnībā jāmaksā par viņa izvērsto nežēlību un iznīcināšanu.”
Ko nozīmē ANO Ģenerālās asamblejas paziņojums?
Pēc Kirila Korotejeva teiktā, šādā veidā Ģenerālā asambleja ierosinājusi Ukrainai un starptautiskajai sabiedrībai jau šobrīd aprēķināt un fiksēt kara nodarītos zaudējumus. Tas ir, šāda inventarizācija ir nepieciešama, lai visi bojājumu gadījumi tiktu reģistrēti starptautiski atzītā reģistrā.
“Reparāciju izmaksas mehānisma izveide, tas ir nākotnes uzdevums. Vairāk nosacīti, ja vēlaties. Toties postījumu fiksēšana ir steidzams aicinājums valstīm. Es domāju, ka inventarizācijas labad šis paziņojums arī tika izteikts, ”stāsta Korotejevs.
Viņš piebilst, ka daļa no kara nodarītajiem postījumiem tiek nekavējoties novērsti, arī tāpēc ir svarīgi tos fiksēt jau tagad, lai ņemtu vērā, aprēķinot reparācijas. “Saombardētie Kijivas ceļi tiek laboti burtiski tuvāko dienu laikā, jo tas ir nepieciešams. Bet kaitējums tik un tā tika nodarīts,” skaidro Korotejevs.
Vai var kādu piespiest maksāt reparācijas, ja karš vēl turpinās?
Var vienoties par reparāciju nepieciešamību, taču pagaidām nav mehānisma, kas liktu valstij tās nekavējoties sākt maksāt.
“Lēmumu par kompensāciju izmaksu var pieņemt jebkurā laikā. Jautājums ir, kā to īstenot. Tā ir viena no galvenajām problēmām: kā piedzīt šo naudu no Krievijas? Un vai viņa gribēs maksāt? Šobrīd šķiet, ka vienīgā atbilde ir nē, taču, iespējams, tas tā nebūs vienmēr,” sacīja Korotejevs.
Tāpat pagaidām nav skaidrs, ar kādu reparāciju iekasēšanas mehānismu var piespiest Krieviju tam pakļauties.
Kurš un kad nolemj, ka valstij kādam ir jāmaksā reparācijas?
Arī šajā jautājumā nav vienotas pieejas.
“Jautājums par reparāciju izmaksu var tikt atrisināts sarunu gaitā. To var arī atrisināt, veidojot dažādas komisijas atlīdzību izvērtēšanai un nodarīto zaudējumu izvērtēšanai – tādi piemēri jau ir bijuši,” stāsta Korotejevs.
Piemēram, lai Irāka izmaksātu kompensāciju par karu Persijas līcī 1991. gadā, tika izveidota ANO Kompensācijas komisija. Tā izskatīja prasības par zaudējumiem, kas radušies Irākas militārā iebrukuma un Kuveitas okupācijas rezultātā.
Šai komisijai bija fonds, kas saņēma līdzekļus no Irākas naftas un naftas produktu eksporta. Personas, uzņēmumi un valdības, kas pierādīja tiešus zaudējumus no viņa iebrukuma un okupācijas Kuveitā 1990. gadā, saņēma no tā 52,4 miljardus dolāru.
Pēdējo reparāciju daļu Irāka samaksāja šā gada februārī, gandrīz 32 gadus pēc iebrukuma sākuma.
