Atsaucoties uz latviešu skatuviskās dejas nozares dalībnieku un citu ieinteresēto izteikto vēlmi, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir aktualizējis jautājumu par latviešu skatuviskās dejas Zelta fondu, jeb kanonu. Laikā no 2018.gada 25.aprīļa līdz 2018.gada 13.jūnijam ikviens dejas eksperts aicināts sniegt priekšlikumus par dejām, kuras iekļaujamas Zelta fondā, vienlaikus aptaujā tiek aicināti piedalīties arī sabiedrības pārstāvji – interesenti un dejotāji. Anketa pieejama LNKC mājaslapā.
Uzsāktā procesa mērķis ir plašākā sabiedrībā veidot vienotu izpratni par latviešu skatuviskās dejas Zelta fondu, precizējot, kuras dejas būtu tajā iekļaujamas. Nozarei Zelta fonds ir sava veida Dainu skapis. Līdz šim apzinātā informācija liecina par to, ka sabiedrībā, kā arī pašas nozares ietvaros, jo īpaši dažādu paaudžu starpā, pastāv ļoti atšķirīgs priekšstats par Zelta fondu.
Ekspertu darba grupas izstrādātā Zelta fonda definīcija nosaka, ka Zelta fonda saturs ir horeogrāfu veidotas latviešu skatuviskās dejas (apdares un oriģinālhoreogrāfijas), latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares laika posmā no 1937.gadam līdz 2008.gadam, kuras raksturo Latvijas kultūrvēsturisko novadu horeogrāfisko savdabību, pamatojas folkloras avotos un tautas tradīciju aprakstos. Dejās izmantota tautas mūzika, tās apdares vai tautiska rakstura oriģinālmūzika. Horeogrāfiskajā risinājumā saglabāti latviešu tautas dejai raksturīgi izteiksmes līdzekļi, raksturs, latviešu tradicionālajā kultūrā nostiprinājušās vērtības, kā arī spilgti horeogrāfu iestudējumi konkrētā vēsturiskā laikmeta kontekstā. Dejas iekļaušanai Zelta fondā būtiski ir ar laika noturīgumu saistīti nosacījumi: tai jau vairākās dejotāju paaudzēs jābūt iekļautai deju kolektīvu, vietējas, reģionālas vai valstiskas nozīmes pasākumu, kā arī Dziesmu un deju svētku repertuārā un tā ir atzīta arī plašākā sabiedrībā. Būtībā katra Zelta fonda deja ir vērtība, kas atspoguļo latviešu skatuviskās dejas attīstību.
Priekšlikumus laikā līdz 2018.gada 13.jūnijam iespējams iesniegt, aizpildot elektronisko anketu www.lnkc.gov.lv, vai nosūtot anketu pa pastu Latvijas Nacionālajam kultūras centram.
Iesniegtie priekšlikumi tiks vērtēti atbilstoši Zelta fonda definīcijā iekļautajiem nosacījumiem un tiks lemts par konkrētu deju iekļaušanu Zelta fondā.
Deju nozares ekspertu darba grupa – Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva, Ilze Mažāne, Marga Apsīte, Lita Freimane, Mārtiņš Pēdājs, Dace Adviljone, Maruta Alpa, sekretāre Zanda Mūrniece. Darba grupa uzsver, ka turpmāk tas būs regulārs domapmaiņas, pieredzē balstīts process, kura rezultātā kopīgi tiek identificētas un par meistardarbiem atzītas kārtējās latviešu skatuviskās dejas, iekļaujot tās Zelta fondā, kā vērtību nododot tās tālāk nākamajām paaudzēm. Latviešu skatuviskās dejas nozarē iesaistīto apņemšanās izveidot Zelta fondu ir ļoti nozīmīga arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā.
Informāciju sagatavoja:
Linda Ertmane
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
